Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Daudzgadīgs, liels (ga 50-100 cm) grīšļu dzimtas lakstaugs. Vienādvārpu grīšļu grupas suga, kam vīrišķie ziedi atrodas vārpiņu augšdaļā. Augs veido ceru. Stublājs asi trīsšķautņains, spēcīgs un raupjš. Lapas tumšzaļas (pl 0.4-0.6 cm). Pie stublāja pamata ir tumšbrūnas, spīdīgas lapu makstis. Ziedkopa gara (ga 5-10 cm), ziedkopas sānzari nedaudz atstāv. Seglapu nav. Vārpiņas novietotas tuvu cita pie citas. Pūslītis zaļganbrūns, olveidīgs, pie pamata ir saskatāms dzīslojums, galā spārnains knābītis ar sakļautiem zobiņiem. Segplēksne gaišbrūna, mala plēvjaina, gals smails, īsāka nekā pūslītis. Zied jūnijā.
Izplatība:
Eiropā sastopama suga.
Latvijā retumis visā teritorijā.
Biotopi:
Grupas purvos un purvainās pļavās. Raksturīga suga augu sabiedrībās applūstošās krastmalās un aizaugošos seklūdeņos: Cl. Phragmitetea, All. Magnocaricion.
Īpašas norādes:
Līdzīgs satuvinātajam (C. appropinquata) un divputekšņlapu (C. diandra) grīslim. No divputekšņlapu grīšļa atšķirams pēc asi trīsšķautņaina (nevis apakšdaļā apaļa) stublāja, garākas ziedkopas ar atstāvošiem sānzariem, kā arī platākām un garākām lapām. No satuvinātā grīšļa droši atšķirams pēc tumšbrūnām, spīdīgām (nevis brūni šķeldrainām) lapu makstīm un platākām lapām. Pūslīša knābītis spārnains (nevis bez spārna).
Rather rare. Groups in swampy meadows and mires.
Изредка. Группы на болотистых лугах и болотах.
