Apraksts:
Daudzgadīgs, sīks (ga 5-10 cm) biezlapju dzimtas lakstaugs. Stublājs pacils. Augs veido skraju velēnveida audzi. Lapas veselas, sukulentas, cilindriskas (ga 0.4-0.6 cm, pl ap 0.2 cm), ar plēkšņveida piedevu pie pamata. Plātnes mala gluda, gals un pamats strups. Lapas platums visā garumā vienāds. Lapas uz stublāja pamīšus, sēdošas regulārās 6 rindās (šī pazīme labi uztverama skatoties no augšas uz neziedošu stublāju). Lapām maiga vai pliekana garša. Ziedi sēdoši, žuburoņskarā stublāja galotnē. Vainaglapas dzeltenas (ga ap 0.4 cm), aptuveni divreiz garākas nekā kauslapas. Auglis - pieci someņi, katrs ar garu, pavedienveidīgu knābīti. Zied jūlijā un augustā.
Izplatība:
Viduseiropas suga. Skandināvijā to uzskata par ieviestu augu.
Latvijā reti, ziemeļaustrumos ārpus sugas pamatareāla. Latvijā kultūrbēglis. Lielās līdzības ar kodīgo laimiņu (S. acre) dēļ, iespējams, tas nav pietiekami izpētīts.
Biotopi:
Baltijas reģionā sastopams kāpās, sausos priežu mežos, mežmalās un smiltājos. Latvijā atrasts sausā kāpu mežā, kā arī kapsētu apkaimē un uz dzelzceļiem.
Īpašas norādes:
Ļoti līdzīgs bieži sastopamajam kodīgajam laimiņam (S. acre). Atšķirams pēc cilindriskām lapām bez paplašināta pamata, bet ar plēkšņveida piedevu (nevis šauri olveidīgām lapām ar sirdsveidīgu pamatu, bez plēkšņveida piedevas), lapu garša maiga vai pliekana (nevis kodīga), lapas uz stublāja regulārās 6 rindās (nevis lapu novietojums neregulārs).
Rare. Escape from cultivation. Small groups in dry pine forests, at graveyards and on railways.
Редко. Дичает. Небольшие группы в сухих сосновых лесах, по близости кладбищ и на железных дорогах.