tīruma mētra

Mentha arvensis L.

Mentha arvensis L. attēls
  • tīruma mētra attēls
  • tīruma mētra attēls

latviski: tīruma mētra

angliski: corn Mint

vāciski: Acker-Minze

zviedriski: åkermynta

igauniski: põldmünt

lietuviski: dirvinė mėta

krieviski: мята полевая

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Mentha arvensis L. karte
  • Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
  • Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augsĻoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
  • Ievazāts svešzemju augsIevazāts svešzemju augs
  • Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļāSvešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
  • Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidūSavrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
  • Iznīcināta vai izzudusi atradneIznīcināta vai izzudusi atradne
  • Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augsTikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
  • Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrāApšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā

Apraksts:

Daudzgadīgs, neliels (ga 10-45 cm) lūpziežu dzimtas lakstaugs ar raksturīgu mētru smaržu. Stublājs stāvs vai pacils, apmatots tāpat kā lapas. Stublājs galotnē beidzas ar lapu pušķi. Lapas olveidīgas (ga 2-7 cm, pl 1.5-3 cm), ar kātu, mala lielzobaina, gals smails. Ziedi pušķos lapu žāklēs apmēram no stublāja vidusdaļas. Lapas pie ziedu pušķa (dažreiz tās uzskata par seglapām, kas neatšķiras no stublāja lapām) manāmi garākas nekā ziedu pušķi. Zieda kauss zvanveida (ga 0.15-0.3 cm), blīvi apmatots, ar īsiem, plati trīsstūrainiem zobiņiem. Vainags violets, četrdaļīgs, apmatots, apmēram divreiz garāks nekā kauss. Putekšņlapas un auglenīca aptuveni vienāda garuma, nedaudz pārsniedz vainagu. Auglis - olveidīgs, gaišbrūns riekstiņš skaldauglī. Zied no jūnija beigām līdz oktobrim.

Izplatība:

Plaši izplatīta, mainīga izskata suga Eirāzijā un Ziemeļamerikā. Ieviesta daudzviet pasaulē ārpus pamatareāla. Sugas ietvaros nodala vairākas pasugas.

Latvijā bieži visā valstī.

Biotopi:

No atsevišķiem eksemplāriem līdz blīvās grupās dažādos biotopos: nezālienēs, ceļmalās, mēreni mitrās pļavās, grāvmalās un ūdenstilpju piekrastē.

Īpašas norādes:

Līdzīga dažām citām sugām, kas cēlušās krustošanās rezultātā (M. x gentilis L., M. x verticillata L.) un kam viena no mātessugām ir tīruma mētra. Atšķirībā no minētajām hibrīdsugām lauka mētrai putekšņlapas un auglenīca aptuveni vienāda garuma (nevis auglenīca manāmi garāka), putekšņlapas pārsniedz vainagu (nevis īsākas nekā vainags vai vainaga garumā), kauss ar īsiem, plati trīsstūrainiem zobiņiem, (nevis zobiņi smaili, gari, nevis dziļi šķelti, nevis ar izcilnām, sarkanīgām dzīslām).
Atšķirībā no ūdens mētras (M. aquatica) ziedu pušķi daudzi, lapu žāklēs (nevis viens blīvs galviņveida pušķis stublāja galotnē un dažreiz papildus 1-3 sīki pušķi zem tā lapu žāklēs).

Common. Solitarily specimens and groups in moderately wet meadows, on roadsides, in fields, and along water-bodies.

Часто. Единичные экземпляры и группы на умеренно влажных лугах, по обочинам дорог, на полях и вдоль водоемов.

Līdzīgās sugas

  • Mentha x verticillata L. (mieturu mētra)

    Nereti sastopamā hibrīdsuga - mieturu mētra (Mentha x verticillata L.) - ir ūdens (M. aquatica) un tīruma (M. arvensis) mētras krustojums. Augs kopumā līdzīgāks tīruma mētrai ar ziedu pušķiem lapu žāklēs un bez izteiktas galotnes ziedkopas. Atšķirīgās pazīmes ir šādas: mazliet garāks, bet skrajāk apmatots kauss. Putekšņlapas aptuveni vainaga garumā, auglenīca manāmi garāka, pārsniedz vainagu.

Apskati citas sugas: