Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Daudzgadīgs, vidējs (ga 10-60 cm) grīšļu dzimtas lakstaugs. Stublājs apaļš, saknenis ložņājošs. Stublājs bez lapām, ir tikai lapu makstis pie pamata. Vārpiņa stublāja galā smaila, cilindriska. Ziedu skaits ļoti dažāds: 20-70 (pēc ziedu skaita, apakšējās vārpiņas plēksnes garuma, riekstiņa lieluma un irbuļa paliekas formas nodala pasugas). Apakšējā vārpiņas plēksne apņem ne vairāk kā pusi no vārpiņas pamata. Zieda plēksnes galā smailas, tumšbrūnas, ar šaurāku, gaišu malu. Apziedņa matiņi 4, zobaini, aptuveni augļa garumā vai īsāki. Irbuļa palieka koniska. Auglis - brūns riekstiņš. Zied jūnija beigās un jūlijā.
Izplatība:
Mainīga izskata, plaši Eirāzijā sastopama suga, kā ietvaros nodala daudzus zemākus taksonus vai tuvas sīksugas.
Latvijā bieži visā teritorijā.
Biotopi:
Grupas vai blīvas audzes ūdenstilpju seklūdens joslā, purvos, grāvjos, mitros pļavu pazeminājumos un uz applūstošiem meža ceļiem. Raksturīga suga augu sabiedrībās pārpurvotās vai applūstošās ūdenstilpju piekrastēs: Cl. Phragmitetea.
Īpašas norādes:
Vislīdzīgākais vienplēksnes pameldram (E. uniglumis). Atšķirams pēc tā, ka apakšējā vārpiņas plēksne apņem vārpiņu ne vairāk kā pusi no vārpiņas pamata (nevis līdz divām trešdaļām no vārpiņas pamata), vārpiņa cilindriska, smaila (nevis olveidīgi lancetiska), apziedņa matiņi augļa garumā vai īsāki (nekad nav garāki). Salīdzinājumā ar citiem pameldriem purva pameldra vārpiņas nekad nav atdalītas no stublāja ar acīm redzamu iežmaugu (kā tas ir iežmaugtajam pameldram - E. mamillata), purva pameldrs ir lielākā un masīvākā ģints suga Latvijā, tā veidotais cers nav tik blīvs kā daudzstublāju pameldram (E. multicaulis).
Common. Groups and growths in shallow waters, in ditches, bogs and wet cavities in various open and forested habitats.
Часто. Группы и заросли по затопленным берегам водоемов, в канавах, на болотах и в мокрых понижениях разных биотопов.
