Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Daudzgadīgs, sīks vai neliels (ga 5-30 cm) orhideju dzimtas lakstaugs. Gumi veseli, ieapaļi. Stublājs stāvs, dobs, gaiši zaļš, mazliet rievains, augšdaļā nereti ar violetu nokrāsu. Lapas 5-8, zilganzaļas, bez plankumiem, lancetiskas (ga 3-8 cm, pl 0.5-1.5 cm), vairāk vai mazāk satuvinātas pie stublāja pamata. Stublāja vidusdaļā un augšdaļā lapas makstveidīgas, piekļautas pie stublāja. Ziedu vārpa īsa, skraja. Pieziedlapas violetas, vidēji garas (ga ap 1.2 cm). Apziedņa lapas, atskaitot lūpu, veido strupu, violeti sarkanu kapuci ar labi saskatāmu zaļganu dzīslojumu. Lūpa plata, tumši violeti sārta, malējās daivas parasti atliekušās. Pie lūpas pamata gaišs plankums, kurā izceļas violeti sarkani punkti. Piesis strups, aptuveni sēklotnes garumā. Ziedu vārpa kopumā atstāj it kā saplacinātas vārpas iespaidu. Auglis - stāva, iegarena pogaļa (ga ap 1 cm). Zied maija beigās un jūnijā.
Izplatība:
Eiropā, neiekļaujot galējos dienvidu, ziemeļu un austrumu apvidus, sastopama suga.
Latvijā ļoti reti, tikai savrupas atradnes (vairākums no tām vecas un, iespējams, izzudušas). Latvijā suga sasniedz areāla ziemeļaustrumu robežu.
Biotopi:
Atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas dažādās (mitrās līdz mēreni sausās) pļavās un grāvmalās. Jutīgi reaģē uz vides apstākļu pārmaiņām. Augs ar ļoti ciklisku (ne katru gadu) ziedēšanas periodiskumu. Viena no visapdraudētākajām orhidejām Latvijā.
Īpašas norādes:
No citām dzegužpuķēm un dzegužpirkstītēm diezgan viegli atšķirama pēc it kā saplacinātās un skrajās ziedu vārpas (nevis vārpa blīva, nevis ieapaļa vai piramidāla), lapas bez plankumiem (nevis violeti plankumainas), kapuci veidojošās apziedņa lapas ar zaļganu dzīslojumu, kapuci veido visas apziedņa lapas, atskaitot lūpu. Lūpa plata, tumši violeti sārta, malas parasti atliekušās.
Ierakstīta Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā un Latvijas Sarkanajā grāmatā 1.kategorijā.
Very rare. Solitarily specimens and small groups in meadows and along ditches.
Очень редко. Единичные экземпляры и небольшие группы на лугах и вдоль канав.
