Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Daudzgadīgs, vidēja lieluma (ga 20-70 cm) lūpziežu dzimtas lakstaugs. Saberzējot jūtama raksturīgā mētru smarža. Stublājs parasti stāvs, retumis pacils, visā garumā klāts ar lejupvērstiem matiņiem, vienkāršs vai zaro pie pamata. Lapas lancetiskas vai olveidīgas (ga 2-6 cm, pl 1-3 cm), mala lielzobaina, gals smails, pamats sekli sirdsveidīgs, kāts īss. Lapas apmatotas. Stublāja galā vienmēr ir galviņveidīgs, blīvs ziedu pušķis. Zem tā papildus var būt 1-3 sīkāki pušķi lapu žāklēs. Kausa zobiņi īlenveida. Sārti violetais vainags aptuveni divreiz garāks (ga 0.4-0.7 cm) nekā kauss, ārpusē skraji apmatots. Zieda putekšņlapas un irbulis vienāda garuma, tālu pārsniedz vainagu. Auglis - tumšbrūnu riekstiņu skaldauglis. Zied no jūnija līdz septembrim.
Izplatība:
Mainīga izskata Eiropas suga, vietām sastopama arī Āzijā un Āfrikā.
Latvijā nereti visā teritorijā.
Biotopi:
Dažāda lieluma grupas ūdenstilpju palienē un aizaugošos grāvjos.
Īpašas norādes:
No citām Latvijā sastopamajām mētrām diezgan viegli atšķirama pēc galviņveidīga, blīva ziedu pušķa stublāja galotnē (nevis pušķi lapu žāklēs vai cilindriski, izstiepti zaru galos un stublāja galotnē). Veido starpsugu krustojumu ar tīruma mētru (M. arvensis) - mieturu mētru (M. x verticillata L., syn. M. aquatica x M. arvensis).
Not rare. Groups of various size on floodplains and in ditches.
Нередко. Группы разной величины по берегам водоемов и в канавах.
