Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Daudzgadīgs, neliels (ga 10-30 cm) grīšļu dzimtas lakstaugs. Vienādvārpu grīšļu grupas suga. Augam ir gari, ložņājoši sakneņi (Ø 0.3-0.5 cm). Uz garā, ložņājošā sakneņa ik pēc posma veidojas patstāvīgs, iesakņojies augs. Stublājs stāvs, drukns, augšdaļā raupjš. Lapu maz, smailas (pl 0.3-0.4 cm), pelēkzaļas, stīvas, vienāda garuma ar stublāju vai īsākas. Ziedkopa (ga 3-8 cm) stublāja galotnē no 6-16 vārpiņām. Augšējās vārpiņas ar vīrišķajiem, apakšējās - ar sievišķajiem ziediem. Parasti ir 1 vai 2 ļoti īsas seglapas. Augļa pūslītis olveidīgs (ga 0.4-0.6 cm), zaļš, plati spārnains (spārns no pūslīša vidus), virzienā uz galu pakāpeniski sašaurināts divzobainā knābītī. Pūslīša segplēksne rūsganbrūna, vienāda garuma ar pūslīti. Segplēksnes gals pēkšņi nosmailots. Zied maijā un jūnijā.
Izplatība:
Diezgan šaura areāla suga okeāna un jūru krastos rietumu un ziemeļu Eiropā.
Latvijā diezgan bieži, bet tikai jūras piekrastē vai tās tiešā tuvumā.
Biotopi:
Veido dažāda lieluma grupas skrajās sausieņu pļavās, kāpās un kāpu mežos, pludmales smiltājos. Raksturīga suga daudzgadīgo augu sabiedrībās jūrmalas kāpās un aizaugošos smiltājos: Cl. Corynephoretea canescentis.
Īpašas norādes:
Nav viegli atšķirams, jo ir līdzīgs vairākiem citiem vienādvārpu grupas grīšļiem (C. brizoides, C. praecox, C. ligerica, C. reichenbachii). Praksē atšķiršanu atvieglo tas, kas smiltāja grīslis ir visbiežākā suga, un, salīdzinājumā ar nākamo biežāko sugu - agro grīsli (C. praecox), nav sastopams ārpus piejūras apvidiem. Drošākā atšķirības pazīme ir platais pūslīša spārns (citām minētajām sugām spārns šaurs), kā arī vīrišķo un sievišķo ziedu novietojums ziedkopā - augšdaļā vīrišķo ziedu, apakšdaļā sievišķo ziedu vārpiņas (nevis pretēji vai ziedi vārpiņā slāņaini pamīšus). Bez tam smiltāja grīslis ir paraupjš un stīvs augs, lapas nepārsniedz stublāju (nevis stublājs mīksts, ar noliektām un garākām nekā stublājs lapām).
Rather common. Only coastal part. Groups in dry meadows, coastal pine forests, dunes and on the beach.
Довольно часто. Только приморская часть. Группы на сухих лугах, в приморских сосновых лесах, в дюнах и на пляже.
