Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Viengadīgs, neliels vai vidējs (ga 20-80 cm) graudzāļu dzimtas lakstaugs. Augs gaiši zaļš, veido blīvu velēnu. Stiebrs stāvs, kails, zem ziedkopas raupjš. Lapas plakanas (pl 0.4-0.8 cm), virspuse un mala raupja, apakšpuse spīdīga, pie pamata ir sirpjveidīgas austiņas. Lapas maksts raupja, nereti augšējām lapām mazliet uzpūsta. Mēlītes parasti nav. Ziedu vārpa skraja un šaura (ga 10-30 cm). Vārpiņas pa vienai divās rindās, manāmi atstāv no lauzītās vārpas ass. Vārpiņā 8-20 ziedi. Atskaitot augšējo vārpiņu, kam ir 2 vārpiņas plēksnes, visām pārējām ir tikai viena vārpiņas plēksne. Vārpiņas plēksnes bez šķautnes, ar 7 dzīslām, īsākas nekā vārpiņa un parasti nesniedzas tālāk par pusi no vārpiņas garuma. Uz iekšējās zieda plēksnes šķautnes vairāk nekā pusē tās garuma ir dzelonīši. Ārējā zieda plēksne lancetiska (ga 0.7-0.8 cm), ar akotu (ga līdz 1 cm). Apakšējo ziedu ārējā zieda plēksne bez akota. Parasti visgarākie akoti ir vārpiņas vidusdaļā. Pašu augšējo ziedu plēkšņu akoti nereti īsi. Auglis - grauds ar piedevu galā. Zied no jūnija beigām līdz augustam.
Izplatība:
Vidusjūras reģionā, Viduseiropā un Āzijas rietumu un centrālajā daļā sastopama suga, kas kultivēšanas dēļ plaši ieviesusies ārpus pamatareāla.
Latvijā nereti kultivē visā teritorijā. Retumis sastopama kā bēgle no kultūras.
Biotopi:
Veido grupas ceļmalās, sausās atmatās, uz dzelzceļiem un dažādās nezālienēs.
Īpašas norādes:
Līdzīga citām airenēm. Atšķirama pēc vārpiņām ar akotu (nevis bez akota), vārpiņas atstāv no vārpas ass (nevis piegulst asij), augs gaiši zaļš (nevis dzeltenīgi zaļš), viengadīgs augs, veido velēnu (nevis daudzgadīgs, velēnu neveido). Ziedu vārpiņā acīm redzami daudz. No ložņu vārpatas (Elytrigia repens) droši atšķirama pēc vārpiņām ar vienu vārpiņas plēksni (nevis visām vārpiņas plēksnes divas).
Not rare in cultivation. Rarely escaped. Groups on roadsides, fallow-lands, in wasty places and along railways.
Довольно часто в посевах. Изредка дичает. Группы по обочинам дорог, на залежах, в сорных местах и вдоль железных дорог.
