Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Daudzgadīgs, vidējs (ga 20-50 cm) doņu dzimtas lakstaugs. Saknenis ložņājošs, cers skrajš. Stublājs stāvs, tievs, pelēkzaļš, gluds. Stublāja lapu nav. Makstis spīdīgas, gaišbrūnas. Ziedkopa - skraja terasskara (ga 2-5 cm). Seglapa dzeloņsmaila, īsāka nekā stublājs, neatšķiras no stublāja un atgādina tā turpinājumu, tādēļ rada iespaidu, ka terasskara ir sānos stublāja augšdaļā. Pieziedlapas rūsganas. Apziedņa lapas brūnas, mala plēvjaina, vidū zaļgana josla. Pogaļa brūna, trīsšķautņaina, mazliet garāka nekā apziednis. Pogaļas knābītis īsi smails. Zied jūnijā un jūlijā.
Izplatība:
Šaura areāla suga Lielbritānijā, Skandināvijas pussalas ziemeļdaļā un Baltijas jūras dienvidu un austrumu piekrastes valstīs.
Latvijā nereti piejūrā.
Biotopi:
Atsevišķi eksemplāri un dažāda lieluma grupas, pat monodominantas audzes piejūras smiltājos un pa laikam mitrās starpkāpu ieplakās.
Īpašas norādes:
No citiem doņiem atšķirams pēc raksturīgās terasskaras formas, skrajā cera un spīdīgām, gaišbrūnām makstīm.
Ierakstīts Latvijas Sarkanajā grāmatā 3.kategorijā.
Rather common. Mostly along coastline. Groups in dunes, cavities at the sea and wet sands.
Нередко. Преимущественно в приморье. Группы в дюнах, понижениях у моря и на влажных песках.
