Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Neliels līdz vidēji liels (augstums līdz 15-20 m) rožu dzimtas koks. Vainags plašs. Miza pelēkbrūna, rievaina. Jaunie zari ar matiņu tūbu, vēlāk kaili, pelēki vai sarkanbrūni. Lapas vairāk vai mazāk olveidīgas (ga 3-7 cm, pl 2-4 cm), pamats ieapaļš vai ķīļveidīgs, gals īsi smails, mala zobaina. Lapas virspuse skraji, bet apakšpuse blīvi apmatota. Arī lapas kāts klāts ar matiņiem. Nekad neveido ērkšķainas, neziedošas īsvasas. Ziedi vairogā. Vainaga krāsa variē no baltas līdz dažādas intensitātes sārtai. Ziedkāti tūbaini. Arī ziedgultne tūbaina. Irbuļi parasti saauguši līdz pusei. Auglis - liels (Ø vairāk nekā 3 cm) pieccirkņu ābols ar 2 sēklām katrā cirknī. Zied maijā, jūnijā.
Izplatība:
Visā pasaulē plaši kultivēts koks mērenā klimata joslā. Zināmas vismaz 10000 šķirnes.
Latvijā ļoti bieži kultivē visā teritorijā, vietumis pāriet savvaļā. Kultivē daudz šķirņu.
Biotopi:
Stādījumos. Savvaļā iesējušies koki atrodami visdažādākajos biotopos.
Īpašas norādes:
Nozīmīgs pārtikas kultūraugs. Nav viegli atšķirama no meža ābeles (M. sylvestris). Atšķirama pēc blīvi apmatotas lapas apakšpuses (nevis matiņi tikai atsevišķi, uz dzīslām), ziedgultne tūbaina (nevis kaila), nav ērkšķainu īsvasu (nevis ir), ziedu irbuļi parasti saauguši līdz pusei (nevis tikai pie pamata), augļi lielāki.
Very common cultivated species. Rare escape from cultivation.
Повсеместно культивируемый вид. Редко дичает.
