Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Daudzgadīgs, vidējs vai liels (ga 40-110 cm) doņu dzimtas lakstaugs. Veido blīvu ceru. Stublājs stāvs, rievains, pelēkzaļš. Uz stublāja lapu nav. Pie stublāja pamata esošās lapu makstis sarkanīgi brūnas, spīdīgas. Ziedkopa - blīva, kamolveidīga, sāniska terasskara stublāja galotnē. Pie terasskaras pamata ir gara (līdz 15 cm), dzeloņsmaila seglapa ar uzpūstu maksti, tādēļ rodas iespaids, ka ziedkopa ir sānos stublāja vidū (augšdaļā). Apziedņa lapas smailas, rūsgani brūnas, parasti ar gaišāku, zaļganu joslu vidū. Pogaļa trīsšķautņaina, brūna, ar nelielu jomu galā. Jomas centrā ir neliels pauguriņš, uz kā ir īsa, knābjveidīga drīksnas palieka. Pogaļa un apziedņa lapas aptuveni vienāda garuma. Zied maijā, jūnijā.
Izplatība:
Eiropā izplatīta suga.
Latvijā bieži visā teritorijā.
Biotopi:
Parasti blīvos ceros grāvjos, mitrās ūdenstilpju krastmalās, applūstošās un izžūstošās pļavu un atmatu ieplakās, purvu apmalēs. Veido dažāda lieluma grupas.
Īpašas norādes:
Pēc blīvās, kamolveidīgās terasskaras un rievainā stublāja (nevis skrajas terasskaras ar dažāda garuma zariņiem un gluda stublāja) diezgan viegli atšķirams no citiem blīvu ceru veidojošiem doņiem: zilganā (J. inflexus) un izplestā (J. effusus) doņa. Bez tam, atšķirībā no zilganā doņa, stublājs pelēkzaļš (nevis zilganzaļš).
Common. Groups in ditches, at water-bodies and in flooded cavities in meadows and on fallow-lands.
Часто. Группы в канавах, по берегам водоемов, по сырым впадинам на лугах и залежах.
