Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Daudzgadīgs, vidējs vai liels (ga 30-100 cm) graudzāļu dzimtas lakstaugs. Veido blīvu ceru. Augs kails vai daži īsi matiņi ir tikai uz lapas maksts. Stiebrs stāvs, stīvs, parasti ar iesārtu nokrāsu. Lapas šauras (pl 0.1-0.4 cm), kailas, sausā laikā ierotījušās. Mēlīte nosmailota (ga 0.3-0.5 cm), šauro lapu dēļ parasti ir garāka nekā lapas platums. Ziedkopa - šaura, diezgan raupja (pataustīt!) skara (ga 8-20 cm). Ziedu skarā apakšējie zari pa 1 vai 2. Vārpiņas ass kaila, vārpiņas plēksnes smailas, nevienādas, ar violetu nokrāsu. Visas vārpiņas plēksnes ar 3 dzīslām, vārpiņā 4-5 ziedi. Ārējā zieda plēksne galā divzobaina, ar garu (ga līdz 2 cm), lauzītu akotu. Iekšējās zieda plēksnes šķautne skarbi skropstaina. Auglis - neliels (ga ap 0.5 cm) grauds ar garenrievu. Zied maijā un jūnijā.
Izplatība:
Eiropas suga.
Latvijā nereti, bet nevienmērīgi, biežāka valsts rietumdaļā; austrumdaļā galvenokārt Daugavas ielejā. Valsts ZA daļu šķērso sugas vienlaidu areāla robeža.
Biotopi:
Dažāda lieluma grupas sausieņu pļavās. Raksturīga augu sabiedrībās sausieņu pļavās un siltās, kserotermās upju krastu un pauguru nogāzēs: Cl. Festuco-Brometea.
Īpašas norādes:
No līdzīgās pūkainās pļavauzītes (H. pubescens) vislabāk atšķirama pēc kailām lapām, blīva cera, diezgan raupjas ziedkopas (pataustīt!), arī stiebrs ir stīvāks. Nereti lapas ierotījušās. Diezgan līdzīga citām pļavu graudzālēm ar pagariem akotiem un skarveidīgu ziedkopu - augstajai dižauzai (Arrhenatherum elatius), zeltauzītēm (Trisetum spp.). Atšķirama pēc skaras violetas (ne dzeltenzaļas) nokrāsas, ko piešķir vārpiņas plēksnes, katrai vārpiņai ir 4-5 gari akoti (nevis 1 garš akots kā dižauzai), ziedkopa nav acīm redzami piramidāla kā dižauzai vai blīva un šaura kā zeltauzītēm.
Not rare. Unequally; more frequent in western districts. Groups in dry meadows and on hillsides.
Нередко, но неравномерно. Чаще в западной части. Группы на суходольных лугах и по склонам холмов.
