sirmā veronika

Veronica incana L.

Veronica incana L. attēls

latviski: sirmā veronika

angliski:

vāciski:

zviedriski:

igauniski: hall mailane

lietuviski: pilkoji veronika

krieviski: вероника седая

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Veronica incana L. karte
  • Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
  • Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augsĻoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
  • Ievazāts svešzemju augsIevazāts svešzemju augs
  • Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļāSvešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
  • Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidūSavrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
  • Iznīcināta vai izzudusi atradneIznīcināta vai izzudusi atradne
  • Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augsTikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
  • Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrāApšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā

Apraksts:

Daudzgadīgs, vidēja lieluma (ga 10-45 cm) cūknātru dzimtas lakstaugs. Saknenis ložņājošs. Stublājs stāvs, stingrs vai pacils, parasti vienkāršs. Viss augs pelēcīgi balts, tūbaini apmatots. Lapas pretējas, plātnes forma no olveidīgas līdz iegareni lancetiskai (ga 2-10 cm, pl 0.5-2 cm), slīpi augšupvērstas un nedaudz piespiestas pie stublāja. Lapas mala augšdaļā gluda, apakšdaļā sīkjomaina vai attāli strupi zobaina, gals smails, pamats ķīļveidīgs. Pašas apakšējās lapas satuvinātas un veido it kā rozeti; šo lapu kāts līdz 2.5 cm garš. Ziedu ķekars 3-10 cm garš, pie pamata tas dažreiz pārtraukts. Seglapas īlenveidīgas, divreiz garākas nekā ziedkāts, balti tūbainas. Kauss (ga 0.3-0.4 cm) dziļi šķelts vai dalīts četrās nevienādās daļās. Vainags (Ø 0.4-0.7 cm) zils, divas vai trīs reizes pārsniedz kausa garumu, vainaga daļas smailas. Auglis - ieapaļa (ga 0.3-0.5 cm) pogaļa, gals noapaļots, joma sekla. Zied no maija līdz jūlijam.

Izplatība:

Stepēs, akmeņainās nogāzēs, uz klintīm, sausos priežu mežos un solončaku pļavās Eiropas dienvidu un dienvidaustrumu daļā un Āzijā sastopama suga.

Latvijā ļoti rets adventīvs (ievazāts) augs, tālu ziemeļrietumos no dabiskā izplatības apvidus.

Biotopi:

Nelielas grupas gar dzelzceļiem un sausās, smilšainās vietās apdzīvotu vietu teritorijā.

Īpašas norādes:

Pēc tūbaini baltā apmatojuma no citām veronikām nekļūdīgi atšķirama suga.

Very rare. Adventive. Small groups along railways and in dry, sandy places in cities.

Очень редко. Заносной. Изреженные группы вдоль железных дорог и в сухих, песчаных местах в городах.

Apskati citas sugas: