Apraksts:
Daudzgadīgs, vidēja lieluma (ga 10-45 cm) cūknātru dzimtas lakstaugs. Saknenis ložņājošs. Stublājs stāvs, stingrs vai pacils, parasti vienkāršs. Viss augs pelēcīgi balts, tūbaini apmatots. Lapas pretējas, plātnes forma no olveidīgas līdz iegareni lancetiskai (ga 2-10 cm, pl 0.5-2 cm), slīpi augšupvērstas un nedaudz piespiestas pie stublāja. Lapas mala augšdaļā gluda, apakšdaļā sīkjomaina vai attāli strupi zobaina, gals smails, pamats ķīļveidīgs. Pašas apakšējās lapas satuvinātas un veido it kā rozeti; šo lapu kāts līdz 2.5 cm garš. Ziedu ķekars 3-10 cm garš, pie pamata tas dažreiz pārtraukts. Seglapas īlenveidīgas, divreiz garākas nekā ziedkāts, balti tūbainas. Kauss (ga 0.3-0.4 cm) dziļi šķelts vai dalīts četrās nevienādās daļās. Vainags (Ø 0.4-0.7 cm) zils, divas vai trīs reizes pārsniedz kausa garumu, vainaga daļas smailas. Auglis - ieapaļa (ga 0.3-0.5 cm) pogaļa, gals noapaļots, joma sekla. Zied no maija līdz jūlijam.
Izplatība:
Stepēs, akmeņainās nogāzēs, uz klintīm, sausos priežu mežos un solončaku pļavās Eiropas dienvidu un dienvidaustrumu daļā un Āzijā sastopama suga.
Latvijā ļoti rets adventīvs (ievazāts) augs, tālu ziemeļrietumos no dabiskā izplatības apvidus.
Biotopi:
Nelielas grupas gar dzelzceļiem un sausās, smilšainās vietās apdzīvotu vietu teritorijā.
Īpašas norādes:
Pēc tūbaini baltā apmatojuma no citām veronikām nekļūdīgi atšķirama suga.
Very rare. Adventive. Small groups along railways and in dry, sandy places in cities.
Очень редко. Заносной. Изреженные группы вдоль железных дорог и в сухих, песчаных местах в городах.