Apraksts:
Viengadīgs vai divgadīgs, neliels (ga 10-30 cm) vijolīšu dzimtas lakstaugs. Saknenis ložņājošs. Stublājs pacils vai stāvs, kails vai apmatots, parasti zaro. Lapas kātainas, uz stublāja pamīšus, iegareni olveidīgas (ga 1-4.5 cm, pl 0.6-2 cm), gals smails vai strups, pamats sekli sirdsveidīgs, plātnes mala strupi rantaina. Ziedi lapu žāklēs. Vainaglapas lielas (ga 1-2.5 cm), garākas nekā kauslapas. Augšējās vainaglapas stāvas, tumši violetas, sānu vainaglapas no dzeltenīgām līdz gaiši violetām, saskaras ar augšējām. Apakšējā (lejupvērstā) vainaglapa visgaišākā, pie pamata dzeltena, ar strupu (ga 0.4-0.6 cm) piesi. Pielapes plūksnaini šķeltas. Auglis - trīsvāršņu pogaļa (ga 0.5-1 cm). Diezgan mainīga izskata augs. Zied no aprīļa līdz oktobrim.
Izplatība:
Plaši Eiropā, kā arī dažviet Āzijā un Āfrikā. Kultivēta un ieviesusies Ziemeļamerikā un Jaunzēlandē. Nodala daudzas pasugas.
Latvijā nereti visā valstī.
Biotopi:
Atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas kāpās, smilšainās atmatās, pļavās un karjeros - vietās ar skraju veģetāciju.
Īpašas norādes:
Ļoti līdzīga jūrmalas vijolītei (V. littoralis), kas dažreiz tiek aplūkota kā viena no trejkrāsu vijolītes pasugām: Viola tricolor ssp. curtisii. Jūrmalas vijolīte sastopama reti galvenokārt Kurzemē jūras piekrastes kāpās, tā ir daudzgadīgs augs ar garu, baltu sakneni (daži autori to uzskata par stublāja turpinājumu zem zemes), stublāja lapas šaurākas, līdz 0.5 cm platas (trejkrāsu vijolītei lapas parasti ir platākas).
Not rare. Solitarily specimens and groups in dry meadows, dunes, on fallow-lands and in gravel pits.
Нередко. Единичные экземпляры и небольшие группы на сухих лугах и залежах, в дюнах и песчано-гравийных карьерах.