Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Daudzgadīgs, vidējs vai liels (ga 30-90 cm) graudzāļu dzimtas lakstaugs. Saknenis ložņājošs, augs veido skraju velēnu. Stiebrs stāvs, gluds. Lapas diezgan platas, plakanas (pl 0.3-1 cm), tāpat kā makstis apmatotas. Mēlīte nosmailota (ga 0.4-0.7 cm). Ziedi skrajā skarā. Skaras apakšējie zari pa 3-5. Vārpiņa ar 2-3 ziediem. Vārpiņas ass apmatota, vārpiņas plēksnes smailas, nevienādas, ar violetu nokrāsu. Ārējā vārpiņas plēksne ar 1, bet iekšējā - ar 3 dzīslām. Ārējā zieda plēksne galā divzobaina, ar garu (ga līdz 2 cm), lauzītu akotu. Iekšējās zieda plēksnes šķautne kaila. Auglis - neliels (ga ap 0.5 cm) grauds ar garenrievu. Zied maijā un jūnijā.
Izplatība:
Diezgan plaši Eirāzijā. Ieviesta Ziemeļamerikā.
Latvijā diezgan bieži visā teritorijā.
Biotopi:
No atsevišķiem eksemplāriem līdz blīvās audzēs sausieņu pļavās, upju krastos, ceļu un dzelzceļu malās. Raksturīga suga augu sabiedrībās mēreni sausās pļavās: Cl. Molinio-Arrhenatheretea.
Īpašas norādes:
Ļoti līdzīga kailajai pļavauzītei (H. pratense). Atšķirama pēc platākām, apmatotām lapām un maksts, vārpiņā ziedu skaits mazāks, neveido blīvu ceru, stiebrs nav jūtami stīvs, ziedkopa pataustot mīksta (nevis raupja).
Diezgan līdzīga citām pļavu graudzālēm ar pagariem akotiem un skarveidīgu ziedkopu - augstajai dižauzai (Arrhenatherum elatius), zeltauzītēm (Trisetum spp.). Atšķirama pēc skaras violetas (ne dzeltenzaļas) nokrāsas, ko piešķir vārpiņas plēksnes, maksts ar matiņiem (ne kaila kā dižauzai), katrai vārpiņai ir 2-3 gari akoti (nevis 1 garš akots kā dižauzai), ziedkopa nav acīm redzami piramidāla kā dižauzai vai blīva un šaura kā zeltauzītēm.
Rather common. Solitarily specimens and groups in dry meadows, on roadsides, along railways.
Довольно часто. Единичные экземпляры и группы на сухих лугах, по обочинам дорог и вдоль железных дорог.
