Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Daudzgadīgs, vidēji liels (ga 20-70 cm) lūpziežu dzimtas lakstaugs. No sazarotā sakneņa vienam augam izaug vairāki stublāji; no tiem tikai daži ziedoši. Stublājs stāvs, īsi apmatots un blīvi aplapots līdz ziedkopai. No lapu žāklēm atiet īsi, lapaini dzinumi. Lapas lineāras vai lancetiskas (ga 2-6 cm, pl 0.2-0.7 cm), diezgan cietas, mala gluda, gals smails vai strups, lapas sēdošas un krusteniski pretējas. Ziedi lieli (vainaga ga 2-3 cm), neīstos mieturos stublāja galotnē lapu žāklēs. Vainags zili violets, augšlūpa velvēta, apmale skropstaina. Apakšlūpa trīsdaivaina, vidējā daiva zobaina. Kauss īss (ga ap 1 cm), apmatots, ar 5 smailiem zobiņiem. Riekstiņš skaldauglī trīsšķautņains, gluds. Zied no jūnija vidus līdz jūlija beigām.
Izplatība:
Eirāzijā sastopama suga, kā atradnes Eiropā salveidīgas, cita no citas attālu. Salīdzinoši biežāka teritorijā uz austrumiem no Latvijas.
Latvijā reti un nevienmērīgi izplatīta suga, valsti šķērso sugas areāla rietumu robeža. Pārsvarā Latvijas vidusdaļā un austrumos osu grēdās.
Biotopi:
Nelielas grupas sausos priežu mežos un pauguru nogāzēs uz karbonātiska pamata. Mazskaitlīgo populāciju un izolēto atradņu dēļ viegli iznīcināma suga. Apdraud grants karjeru ierīkošana un zemsedzes bojāšana mežizstrādē retajās atradņu vietās.
Īpašas norādes:
Ierakstīta Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā un Latvijas Sarkanajā grāmatā 2.kategorijā.
Rare. Mostly central and eastern part. Small groups in dry forests and on hillsides in carbonatic soils.
Редко. Небольшие группы в сухих лесах и по склонам холмов, преимущественно на озовых грядах в центральной и восточной части.
