lielā ceļteka

Plantago major L.

Plantago major L. attēls

latviski: lielā ceļteka

angliski: greater Plantain

vāciski: Breit-Wegerich

zviedru: gårdsgroblad

igauņu: suur teeleht

lietuviešu: plačialapis gyslotis

krievu: подорожник большой

  • plantago-major-l
  • plantago-major-l-B
  • plantago-major-l-C
  • plantago-major-l-D

Izplatība kartē

Plantago major L. karte

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Plantago major L. karte
  • Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
  • Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augsĻoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
  • Ievazāts svešzemju augsIevazāts svešzemju augs
  • Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļāSvešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
  • Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidūSavrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
  • Iznīcināta vai izzudusi atradneIznīcināta vai izzudusi atradne
  • Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augsTikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
  • Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrāApšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā

Apraksts:

Daudzgadīgs, neliels vai vidējs (ga 15-40 cm) ceļteku dzimtas lakstaugs. Lapas rozetē, plati olveidīgas, kailas (ga 2-10 cm, pl 1.5-7 cm), mala gluda, gals strups, plātne ar 5-9 lokveida dzīslām. Lapas pamats pēkšņi sašaurināts plakanā, garā kātā. Ziednesis stāvs, viens vai ziedneši vairāki, garumā parasti pārsniedz lapas. Vārpa ziedneša galā šaura, cilindriska (ga 2-20 cm). Ziedu vainags gaišbrūns, putekšņlapas pārsniedz vainagu, putekšnīcas violetas. Pogaļa olveidīga, nogatavojusies brūna. Zied no jūnija līdz septembrim.

Izplatība:

Ļoti plaši Eirāzijā un Ziemeļamerikā izplatīta, mainīga izskata suga, kā ietvaros nodala vairākas pasugas (Eiropas Z daļā 3 pasugas; tās šeit aplūkotas kā atsevišķas sugas: P. major, P. uliginosa, P. winteri).

Latvijā bieži (P. major s.str.) visā teritorijā.

Biotopi:

Atsevišķi eksemplāri un grupas dažādās cilvēka ietekmētās, nomīdītās, galvenokārt atklātās, augtenēs. Retāk sastopama tīrumos un ūdenstilpju palienē. Raksturīga suga augu sabiedrībās pastāvīgi nomīdītās, sablīvētās augsnēs: Cl. Molinio-Arrhenatheretea, O. Plantaginetalia majoris (daži autori to aplūko augu sabiedrību klases rangā).

Īpašas norādes:

Ārstniecības augs.

Lielā ceļteka plašā nozīmē (ieskaitot dūkstu un Vintera ceļteku) viegli atšķirama no vidējās ceļtekas (P. media) pēc plati olveidīgām (ne plati lancetiskām) lapām, kā arī šaurākas un garākas ziedu vārpas. Lapas plātne pēkšņi sašaurinās kātā.

Common (P. major s.str.). Solitarily specimens and groups in human-influenced habitats, on floodplains and in fields. Plantago uliginosa - rarely on floodplains and wet fallow-lands. Plantago winteri is the rarest species of the group and occurs only on wet beach and in coastal sands nearby the sea.

Часто (P. major s.str.). Единичные экземпляры и группы по нарушенным местам, а также на пойме водоемов и полях. Plantago uliginosa встречается редко на пойме водоемов и мокрых залежах. Plantago winteri является наиболее редким видом группы и произрастает только на морском пляже и прибрежных песках в непосредственной близости от моря.

Līdzīgās sugas

  • Plantago uliginosa F.W.Schmidt (dūkstu ceļteka)

    Ļoti līdzīgas lielajai ceļtekai ir dūkstu (P. uliginosa F.W.Schmidt, syn. P. intermedia DC.) un Vintera (P. winteri Wirtg.) ceļteka, kuras daudzi autori aplūko tikai kā lielās ceļtekas pasugas. Dūkstu ceļtekai raksturīgas šaurākas lapas, kas klātas ar īsiem matiņiem. Lapas salīdzinoši plānas, ar 3-5 dzīslām, ziedneši lokveidīgi pacili. Vārpa ziedneša galā parasti īsa. Pogaļas gals olveidīgs, raksturīgs liels sēklu skaits pogaļā (ap 16-18). Sastopama reti dūksnainās krastmalās un mitrās atmatās.

  • Plantago winteri Wirtg. (Vintera ceļteka)

    Arī Vintera ceļtekai raksturīgas ar īsiem matiņiem klātas lapas. Tās ir pabiezinātas, ar 3(5) dzīslām un neizteikti jomaini zobainu lapas malu. Arī šai sugai ziedneši ir lokveidīgi pacili vai pat gandrīz guloši. Raksturīga pazīme ir neliels sēklu skaits pogaļā (8-11). Sastopama ļoti reti jūrmalas smiltājos un miklā liedagā.

Apskati citas sugas: