Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Viengadīgs, neliels (ga 10-40 cm) lūpziežu dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs, zarains, zari slīpi vai lokveidīgi augšupvērsti. Stublājs klāts ar mīkstiem, lejupvērstiem vienkāršiem matiņiem un dziedzermatiņiem, zem mezgliem nav resnāks. Lapas lancetiskas vai iegareni olveidīgas (ga 3-7 cm, pl 0.4-3.5 cm), gals smails, mala strupi zobaina, kāts īss, plātne abpusēji apmatota. Ziedi pušķos lapu žāklēs pa 5-10. Kauss (ga 0.8-1 cm) ar nevienāda garuma akotveidīgi nosmailotiem zobiņiem. Vainags (ga 1.8-2.3 cm) sārti violets vai purpursārts, apakšlūpas vidējā daiva daudz garāka un platāka nekā sānu daivas, dzeltenīgi balta pie pamata, ar tumšāk sarkanu, tīklveidīgu zīmējumu. Augšlūpa sānskatā maz velvēta, īsāka nekā apakšlūpa. Auglis - pelēkbrūns, rievains riekstiņš skaldauglī. Zied no jūnija līdz septembrim.
Izplatība:
Plaši Eirāzijā sastopams augs, ieviests Ziemeļamerikā.
Latvijā nereti visā teritorijā.
Biotopi:
Parasti atsevišķi eksemplāri dažādās nezālienēs, ceļmalās, gar dzelzceļiem.
Īpašas norādes:
No citiem akļiem atšķirams pēc mīkstā apmatojuma un tā, ka zem mezgliem stublājs nav manāmi resnāks (citiem akļiem Latvijā šāda pazīmju kopuma nav). Ziedi salīdzinājumā ar pūkaino akli (G. pubescens) ir daudz gaišāki, nav tik drukni, vainaga stobriņa izvirzījums ārpus kausa mazāks.
Not rare. Solitarily specimens in wasty places, on roadsides and along railways.
Нередко. Единичные экземпляры в сорных местах, по обочинам дорог и вдоль железных дорог.
