Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Viengadīgs, vidējs vai liels (ga 10-100 cm) lūpziežu dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs, zaro, klāts ar atstāvošiem matiņiem. Lapas olveida vai lancetiskas (ga 4-10 cm, pl 1.5-5 cm), uz stublāja pretējas, ar kātu. Plātnes mala zobaina, gals un pamats smails, dažreiz pamats plati ķīļveidīgs. Ziedi lieli (ga 2.5-3 cm), pušķos lapu žāklēs stublāja un zaru galā. Kauss stobrveidīgs, ar 10 dzīslām un 5 dzeloņveidīgi nosmailinātiem zobiņiem. Vainags divreiz garāks nekā kauss, divlūpains un dzeltens. Apakšlūpas vidējā daiva vismaz galā violeta, arī pamats tumšāk dzeltens nekā velvētā augšlūpa un apakšlūpas sānu daivas. Auglis - trīsšķautņains riekstiņš skaldauglī. Zied no jūnija līdz septembrim.
Izplatība:
Eirāzijā sastopama suga, ko uzskata par cēlušos Eiropas dienvidaustrumu un austrumu daļā.
Latvijā bieži visā teritorijā.
Biotopi:
Atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas dārzos, nezālienēs, ceļu un dzelzceļu malās.
Īpašas norādes:
No citiem lūpziežiem viegli atšķirams pēc zieda krāsas - raibs, dzelteni violets (citām sugām šādu ziedu nav).
Common. Solitarily specimens and small groups in gardens, wasty places, on roadsides and along railways.
Часто. Единичные экземпляры и небольшие группы в сорных местах и огородах, по обочинам дорог и вдоль железных дорог.
