Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Daudzgadīgs, neliels (ga 10-25 cm) lūpziežu dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs vai pacils, klāts ar matiņiem, parasti vienkāršs, bet pie pamata nereti koksnains. Dažreiz stublājs ar violeti sarkanīgu nokrāsu. Lapas olveidīgas vai iegareni olveidīgas (ga 0.8-3.5 cm, pl 0.5-2.5 cm). Plātne abpusēji blīvi apmatota, mala lielzobaina, gals noapaļots, pamats ķīļveidīgs, kāts īss (ga ap 0.5 cm). Lapas uz stublāja pretējas. Galotnes lapas, kas manāmi neatšķiras no stublāja lapām, tikai ir sīkākas, dažreiz uzskata par seglapām. Ziedi pušķos pa 2-5 stublāja galotnē blīvos neīstos mieturos lapu (seglapu) žāklēs. Kauss bāli violets, ar bārkstainiem matiņiem, galā īsi smailzobains. Vainags divlūpains, sārts (ga 1-1.5 cm). Apakšlūpa manāmi lielāka un platāka, trīsdaivaina. Vidējā daiva ieapaļa, parasti bez punktu vai svītru zīmējuma. Auglis - gluds riekstiņš skaldauglī. Zied jūlijā un augustā.
Izplatība:
Dienvidu un rietumu Eiropā, kā arī dažviet Āzijā un Āfrikā sastopama suga.
Latvijā ļoti reta suga, tālu ziemeļos no sugas vienlaidu areāla. Sākotnējā dabiskajā atradnē izzudusi. Jauna atradne 2019.g. valsts galējos DDR.
Biotopi:
Neliela populācija XIX gs. īslaicīgi konstatēta Daugavas ielejā sausā, kaļķainā nogāzē pie Kokneses, kas pašlaik atrodas zem Pļaviņu HES uzpludinājuma. Sugas atrašanas iespēja kādā līdzīgā augtenē Daugavas ielejā Austrumlatvijā nav izslēdzama, ņemot vērā Daugavas ielejas lielo nozīmi sugu pārceļošanā. 2009.g. liela populācija atrasta dzelzceļa nogāzē Daugavpilī; visticamāk embotiņš šeit ir ieviesies kā ievazāts augs.
Vēl pēc 10 gadiem atrasts valsts galējos DDR.
Izplatības pamatareālā Eiropā suga sastopama skrajos platlapju mežos, akmeņainās un kaļķainās upju krastu nogāzēs, kā arī sausās kalnu nogāzēs un pļavās.
Īpašas norādes:
No līdzīgā ķiploku embotiņa (T. scordium) atšķirams pēc olveidīgām vai iegareni olveidīgām lapām ar kātu (nevis lapas sēdošas, iegarenas), ziedi blīvā galotnes ziedkopā (nevis attālos pušķos lapu žāklēs).
Ierakstīts Latvijas Sarkanajā grāmatā nulles kategorijā. Atbilst pirmajai kategorijai.
Long time it was considered extinct species. The only habitat on a calcareous slope of the Daugava riverbank is overflooded by the water-body of hydro-electric power station. New locality in 2009 at railway in Daugavpils (casual species). And in 2019 - SSW-most Latvia.
Вероятно, исчезнувший вид. Единственное местонахождение на известняковом береговом склоне к реке Даугава затоплено при сооружении водохранилища ГЭС. В 2009 г. - адвентивное местонахождение. В 2019 г. найден в крайней ЮЮЗ части.
