slotiņu ciesa

Calamagrostis epigeios (L.) Roth

Calamagrostis epigeios (L.) Roth attēls

latviski: slotiņu ciesa

angliski: wood Small-reed

vāciski: Land-Reitgras

zviedru: bergrör

igauņu: jäneskastik

lietuviešu: smiltyninis lendrūnas

krievu: вейник наземный

  • calamagrostis-epigeios-l-roth
  • calamagrostis-epigeios-l-roth-B

Izplatība kartē

Calamagrostis epigeios (L.) Roth karte

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Calamagrostis epigeios (L.) Roth karte
  • Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
  • Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augsĻoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
  • Ievazāts svešzemju augsIevazāts svešzemju augs
  • Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļāSvešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
  • Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidūSavrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
  • Iznīcināta vai izzudusi atradneIznīcināta vai izzudusi atradne
  • Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augsTikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
  • Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrāApšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā

Apraksts:

Daudzgadīgs, liels (ga 50-130 cm) graudzāļu dzimtas lakstaugs ar gariem, ložņājošiem sakneņiem. Veido velēnu. Stiebrs stāvs, stingrs, zem skaras raupjš. Arī lapas maksts un diezgan platās (pl 0.5-1.1 cm) lapas raupjas. Lapas virspuse pelēkzaļa, apakšpuse tumšāka. Lapas mēlīte (ga 0.7-1.1 cm) nereti šķeldraina, biežāk gan gals noapaļots. Ziedkopa - šaura un blīva skara (ga 10-25 cm). Ziedot skara mazliet izspūrusi, noziedot sakļauta. Ziedēšanas laikā skarai violeta, bet pēc noziedēšanas dzeltenbrūna nokrāsa. Vārpiņu garums 0.5-1 cm, vārpiņas plēksnes īlenveidīgas, gals akotains, šķautne dzeloņaina. Ārējai zieda plēksnei 3 dzīslas. Akots taisns (ga līdz 0.9 cm), manāmi pārsniedz ārējo zieda plēksni. Audu pabiezinājums starp ārējo zieda plēksni pie pamata un vārpiņas ass pamatu (kalluss) apmatots, matiņi divreiz garāki nekā zieda plēksne. Auglis - grauds. Zied jūnijā un jūlijā.

Izplatība:

Plaši Eirāzijā izplatīta suga, kā ietvaros nodala vairākas pasugas.

Latvijā bieži visā teritorijā.

Biotopi:

Parasti veido lielas, monodominantas audzes, jo garie, ložņājošie sakneņi veicina strauju izplatību. Sastop sausās, akmeņainās vietās gar dzelzceļiem, ceļmalās, sausās pļavās un mežos, arī nezālienēs. Savairojoties no augtenes strauji izspiež citas sugas. Raksturīga suga agrīni sukcesionālo augu sabiedrībās sausās vietās: Cl. Epilobietea angustifolii.

Īpašas norādes:

Līdzīga citām ciesām. Ar tām veido starpsugu hibrīdus. Citas Latvijā sastopamās ciesas ir salīdzinoši mitrāku, arī pārpurvotu un applūstošu augteņu sugas. Atšķiršanai no citām līdzīgām ciesām uzmanība jāpievērš kallusa matiņu garumam (gari, divreiz pārsniedz zieda plēksni), ziedkopa blīva (nevis skraja), stiebrs stīvs un stingrs (nevis ļogans), akots acīm redzami pārsniedz ārējo zieda plēksni (nevis īsāks vai pat rudimentārs).

Common. Usually monodominant growths in dry habitats: along railways, on roadsides, meadows, in forests.

Часто. Обычно чистые заросли в сухих местах: вдоль железных дорог, по обочинам дорог, на лугах и в лесах.

Līdzīgās sugas

  • Calamagrostis meinshausenii (Tzvelev) Viljasoo (Meinhauzena ciesa)

    Daži autori kā pasugu slotiņu ciesas sastāvā aplūko Latvijā retumis sastopamo C.e. ssp. meinshausenii Tzvelev, vēl citi to uzskata par patstāvīgu sugu - Meinhauzena ciesu (C. meinshausenii (Tzvelev) Viljasoo). Šis taksons no tipiskas slotiņu ciesas atšķirams pēc gluda stiebra (nevis raupja) zem ziedkopas, kā arī salīdzinoši īsākām vārpiņām (ga 0.4-0.6 cm). Meinhauzena ciesa parasti aug piekrastes smiltājos jūrmalā un gar ūdenstilpēm.

Apskati citas sugas: