necilā ciesa

Calamagrostis neglecta (Ehrh.) P.Gaertn., B.Mey. et Scherb.

Calamagrostis neglecta (Ehrh.) P.Gaertn., B.Mey. et Scherb. attēls

latviski: necilā ciesa

angliski: narrow Small-reed

vāciski: Moor-Reitgras

zviedriski: madrör

igauniski: püstkastik

lietuviski: kamaninis lendrūnas

krieviski: вейник незамечаемый

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Calamagrostis neglecta (Ehrh.) P.Gaertn., B.Mey. et Scherb. karte
  • Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
  • Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augsĻoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
  • Ievazāts svešzemju augsIevazāts svešzemju augs
  • Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļāSvešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
  • Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidūSavrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
  • Iznīcināta vai izzudusi atradneIznīcināta vai izzudusi atradne
  • Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augsTikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
  • Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrāApšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā

Apraksts:

Daudzgadīgs, liels (ga 40-100 cm) graudzāļu dzimtas lakstaugs. Veido skraju ceru. Stiebrs stāvs, diezgan stingrs, mezglu maz (līdz 3). Maksts šķelta, kaila, bez austiņām. Mēlīte īsa un gluda (ga 0.3-0.4 cm). Piezemes lapas šauras (pl 0.2-0.4 cm), dažas pat sarveidīgas. Skara šaura un stāva (ga 5-15 cm), noziedot sakļaujas. Ziedēšanas laikā skaras apveids šauri piramidāls, skaras zari īsi. Vārpiņas dažreiz ar violetu nokrāsu. Vārpiņas plēksnes īsi nosmailotas, klātas ar īsiem dzelonīšiem. Katrā vārpiņā 1 divdzimumu zieds. Akots īss, taisns, sākas apmēram ārējās zieda plēksnes vidū un parasti nepārsniedz (vai tikai mazliet pārsniedz) plēksni. Matiņi uz uzbiezinājuma pie ārējās zieda plēksnes pamata jeb kallusa īsi. Auglis - grauds. Zied no jūnija beigām līdz augustam.

Izplatība:

Mainīga izskata, polam tuvos apvidos sastopama suga, kā ietvaros nodala vairākas pasugas.

Latvijā bieži visā teritorijā.

Biotopi:

Atsevišķi eksemplāri un dažāda lieluma grupas slapjās, purvainās pļavās, zāļu purvos un pārpurvotos ezeru krastos. Raksturīga suga aizaugošu seklūdeņu un niedrāju augu sabiedrībās: Cl. Phragmitetea, All. Magnocaricion.

Īpašas norādes:

Savstarpēji necilā un stīvā ciesa ļoti grūti atšķiramas (sk. sugas aprakstu). Diezgan grūti atšķiramas arī no dažām citām graudzālēm. Raksturīgākās pazīmes, kas varētu veicināt pareizu noteikšanu, ir: šauras (ne platākas kā 0.4 cm) lapas, ļoti īss akots, šaura, noziedot sakļāvusies ziedu skara ar īsiem skaras zariem. Kalluss īsi apmatots. Aug pārmitrās (ne sausās) vietās.

Common (C. neglecta) and rare (C. stricta) species in Latvia. Groups of various size in wet meadows, mires and along paludified banks of lakes.

Часто (C. neglecta) или редко (C. stricta). Произрастает группами разной величины на мокрых лугах, низинных болотах и по заболоченным берегам озер.

Līdzīgās sugas

  • Calamagrostis stricta (Timm) Koeler (stīvā ciesa)

    Izskatā ļoti līdzīga ir stīvā ciesa (C. stricta (Timm) Koeler (syn. C. neglecta ssp. stricta (Timm) Tzvelev)). Daži autori necilo un stīvo ciesu aplūko kā stīvās ciesas 2 pasugas. Stīvajai ciesai raksturīgs salīdzinoši īsāks, masīvāks un stingrāks stiebrs, īsāka (līdz 10 cm) skara, tomēr vienīgā drošā atšķirības pazīme no necilās ciesas ir gari (nevis īsi) nosmailotas vārpiņas plēksnes. Stīvā ciesa Latvijā sastopama līdzīgos biotopos, taču salīdzinājumā ar necilo ciesu ir daudz retāka.

Apskati citas sugas: