Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Daudzgadīgs, liels (ga 1.5-2.5 m) sūreņu dzimtas lakstaugs ar gariem, ložņājošiem sakneņiem. Stublājs masīvs, posmains, pie pamata pārkoksnējies, kails, posmi dobi. Lapas uz stublāja pamīšus, ar īsu kātu, plati olveidīgas (ga 5-13 cm, pl 3-10 cm). Plātnes mala gluda, gals pēkšņi smails, pamats nošķelts vai strups. Ziedi skarās pušķos lapu žāklēs. Apziednis balts vai dzeltenbalts, divkāršs (iekšējais un ārējais). Ziedam 3 irbuļi, drīksnas plūksnainas. Auglis - spārnains riekstiņš. Zied no jūlija līdz septembrim.
Izplatība:
Austrumāzijā sastopama suga. Eiropā ieviesta kā krāšņumaugs un plaši naturalizējusies.
Latvijā rets savvaļā pārgājis krāšņumaugs.
Biotopi:
Sastopama retāk nekā Sahalīnas dižsūrene. Aug nelielās grupās vecu parku apkaimē, ceļmalās un nezālienēs. Vairojas ar sakņu atvasēm.
Īpašas norādes:
Līdzīga Sahalīnas dižsūrenei (R. sachalinensis). Atšķirama pēc plati olveidīgas (ne iegareni ovālas) lapas un pēc nošķelta vai strupa (nevis sirdsveidīga) lapas pamata.
Rare. Naturalized garden escape. Groups at old parks and in wasty places.
Редко. Дичающий декоративный вид. Группы по близости старых парков и в сорных местах.
