Apraksts:
Daudzgadīgs, liels (ga 60-160 cm) graudzāļu dzimtas lakstaugs. Veido skraju ceru. Veģetatīvie dzinumi pa vienam, pie pamata nav uzbiezināti. Stiebrs stāvs, stingrs, visā garumā vai vismaz 5-10 cm garumā zem ziedkopas klāts ar īsiem matiņiem. Arī lapas (pl 0.3-0.7 cm) klātas ar matiņiem vismaz virspusē, tās parasti plakanas (nevis saritinātas). Mēlīte īsa un strupa, uz stiebra lapām lapas maksts šķelta (uz veģetatīvajiem dzinumiem - slēgta). Ziedi šaurā un garā (ga līdz 20 cm) vārpveida skarā. Vārpiņas plakanas, spīdīgas (ga 0.5-0.8 cm), ar 2-5 ziediem. Vārpiņas plēksnes ādainas, nevienādas, īsākas nekā vārpiņa. Ārējā zieda plēksne smaila. Akota nav vai tas ļoti īss, ārpus vārpiņas nemanāms. Kalluss strups, apmatots. Auglis - gluds grauds. Zied maija beigās un jūnijā.
Izplatība:
Reta, šaura areāla suga galvenokārt Baltijas jūras noteces baseina austrumdaļā un, vietām, Krievijā. Savrupas punktveida atradnes citur Austrumeiropā.
Latvijā reti, pārsvarā valsts vidus un austrumu daļā.
Biotopi:
Skrajas grupas sausos priežu mežos, mežmalās un sausos pauguros.
Īpašas norādes:
Līdzīga citām kelērijām, taču atšķirama pēc plakanām (nevis saritinātām) lapām, apmatota stiebra tālu zem ziedkopas vai visā garumā (nevis stiebrs tikai īsā posmā zem ziedkopas - līdz 5 cm - ar matiņiem), veģetatīvie dzinumi nav uzbiezināti pie pamata. Tipiska dižā kelērija ir acīm redzami lielāka nekā citas Latvijā sastopamās kelērijas, atskaitot Delavīna kelēriju (K. delavignei) - atšķirības skatīt sugas apraksta daļā.
Rare. Mostly central and eastern part. Scarce groups in dry pine forests, at the forest edges, on hillslopes.
Редко. Преимущественно центральная и восточная часть. Рыхлые группы в сухих сосновых лесах, по лесным опушкам и склонам холмов.