Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Daudzgadīgs, liels (ga 50-120 cm) cūknātru dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs, parasti sārti brūns, vienkāršs vai nedaudz zaro ziedkopā. Lapas uz stublāja pamīšus (tikai pašas augšējās sēdošas), iegareni olveidīgas (ga 10-30 cm, pl 5-15 cm). Plātnes mala divkārtzāģzobaina, gals smails, pamats ieapaļš vai sekli sirdsveidīgs, virspuse tumšzaļa, kaila vai skraji apmatota, apakšpuse blāvāka, apmatota. Ziedi pušķos pa 2-8 blīvā un garā ķekarveida ziedkopā stublāja un sānzaru galā. Kauss īss, piecdaļīgs, daļas lineāras. Vainags dzeltens (pl ap 2 cm). Raksturīga pazīme ir ar violetiem matiņiem klātie putekšņlapu kātiņi, kas rada dzeltena zieda ar violeti bārkstainu centrālo daļu iespaidu. Auglis - ovāla, garāka nekā kauss pogaļa. Zied no jūnija beigām līdz septembrim.
Izplatība:
Eiropā un Rietumāzijā plaši izplatīta suga.
Latvijā nereti visā teritorijā.
Biotopi:
Parasti atsevišķi eksemplāri sausās pļavās, ar veģetāciju skraji segtās pauguru un upju krastu nogāzēs, nezālienēs, ceļu un dzelzceļu malās.
Īpašas norādes:
Vienīgā deviņvīruspēka suga Latvijā, kam ir dzeltens vainags un ar violetiem matiņiem (nevis baltiem vai dzelteniem) klāti putekšņlapu kātiņi.
Not rare. Usually solitarily specimens in dry places with a sparse cover of vegetation: in meadows, on hillslopes and slopes of riverbanks, in wasty places and on roadsides.
Нередко. Обычно единичные экземпляры в сухих, незадерненных местах на лугах, по склонам холмов и береговым склонам рек, в сорных местах и по обочинам железных дорог.
