Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Daudzgadīgs, sīks vai neliels (ga 7-25 cm) ziemciešu dzimtas lakstaugs. Saknenis ložņājošs. Stublājs stāvs vai pacils, kails, pie pamata koksnains. Lapas ar kātu, stublāja apakšdaļā vairākos mieturveidīgos pušķos, otrādi olveidīgas vai ieapaļas (ga 1.5-5 cm, pl 1-3 cm). Plātnes mala sīkzobaina, gals smails. Ziedi vienpusējā, parasti lokveidīgi nolīkušā ķekarā stublāja galotnē. Vainags zaļganbalts (ga 0.4-0.6 cm), irbulis pārsniedz vainaga apmali. Auglis - ieapaļa pogaļa ar garu (bieži garāku nekā pogaļa pati) irbuļa palieku. Zied no jūnija vidus līdz augustam.
Izplatība:
Plaši izplatīta suga Eirāzijā un Ziemeļamerikā, kā ietvaros nodala 2 pasugas.
Latvijā diezgan bieži visā teritorijā.
Biotopi:
Nelielas grupas dažādos mēreni sausos līdz pārmitros mežos, mežmalās un izcirtumos. Raksturīga suga boreālo skujkoku mežu augu sabiedrībās: Cl. Vaccinio-Piceetea.
Īpašas norādes:
Nav.
Rather common. Groups in moderately dry to wet forests, at the forest edges and in clear-cuttings.
Довольно часто. Группы в умеренно сухих до переувлажненных лесах, по опушкам лесов и на вырубках.
