Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Daudzgadīgs, vidējs vai liels (ga 30-110 cm) graudzāļu dzimtas lakstaugs. Sakņu sistēma spēcīga, bagātīgi veido pazemes veģetatīvos dzinumus. Stiebrs stāvs, stingrs, kails, regulāri posmains. Ziedkopas zari un lineārās (pl 0.3-0.8 cm) lapas raupjas. Stiebra lapu mēlīte garena un smaila (ga 0.3-0.6 cm). Ziedi plašā skarā (parasti ga 10-15 cm, reti līdz 35 cm) stiebra galotnē, zaru daudz. Vārpiņas kātiņa paresninājums sīkdzeloņains. Vārpiņas plēksnes lancetiskas, aptuveni vienādas, ārpusē parasti zaļgani vai dzeltenīgi baltas. Ārējā zieda plēksne divreiz garāka nekā iekšējā, bez akota un ar gludu virsmu. Noziedējusi skara sakļaujas. Auglis - sīks grauds. Zied jūnijā un jūlijā.
Izplatība:
Eirāzijā plaši izplatīta suga.
Latvijā bieži visā teritorijā.
Biotopi:
Dažāda lieluma grupas visdaudzveidīgākajos biotopos: mežmalās un krūmājos, pļavās, nezālienēs un ceļmalās.
Īpašas norādes:
Līdzīga citām smilgām, īpaši ložņu (A. stolonifera) un parastajai (A. tenuis) smilgai. Atšķirama pēc ložņājošiem sakneņiem, stiebrs stāvs (nevis lauzīts pie pamata), zari raupji, lapas mēlīte garena un smaila (ne strupa, īsa). Bez tam vārpiņas zaļganbaltas (nevis ar violetu nokrāsu). Augumā šī ir vislielākā smilgu suga. Salīdzinājumā ar citām iespējami līdzīgām graudzālēm jāņem vērā, ka vārpiņas ir ļoti sīkas, nav akota, skarā zaru daudz, pataustot ziedkopa ir mīksta (nevis durstīga, raupja), stiebrs zem ziedkopas gluds (nevis raupjš). Pēdējā no tikko uzskaitītajām pazīmēm vairāk raksturīga ciesām (Calamagrostis spp.).
Common. Groups in shrubs, meadows, at the forest edges and on roadsides.
Часто. Группы в кустарниках, на лугах, по опушкам лесов и обочинам дорог.
