Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Viengadīgs, sīks vai neliels (ga 5-25 cm) cūknātru dzimtas lakstaugs. Stublājs gulošs vai pacils, apmatots, bagātīgi zaro. Lapas uz stublāja pretējas, nespodri zaļas, olveidīgas (ga 1-2 cm, pl 0.8-1.5 cm). Lapas apmatotas, kāts īss, mala attāli un strupi zobaina (dažreiz zobiņu pavisam maz, tie sekli, tikko manāmi). Plātnes gals strups, retāk smails, pamats ieapaļš. Ziedi pa vienam garos ziedkātos (ga 0.5-1 cm) augšējo lapu žāklēs. Augļu laikā ziedkāts pagarinās un nolīkst. Kauss apmatots, četrdaļīgs, daļas vienādas. Vainags zils (ga 0.4-0.5 cm), mazliet garāks nekā kauss. Auglis - otrādi sirdsveidīga, apmatota pogaļa ar 10-12 sēklām. Pogaļas joma sekla, irbuļa palieka īsa, apmēram jomas augstumā. Zied no maija līdz septembrim.
Izplatība:
Eiropā sastopama suga.
Latvijā retumis gandrīz visā teritorijā, tomēr pārsvarā valsts rietumu daļā. Virzienā uz ziemeļiem un ziemeļaustrumiem no Latvijas suga sastopama ļoti reti un sporādiski.
Biotopi:
Atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas dārzos, tīrumos, nezālienēs un ceļmalās.
Īpašas norādes:
Skatīt līdzīgo sugu teksta daļā izskatīgo veroniku (V. polita), kam blāvā veronika ir vislīdzīgākā un atšķirama tikai pēc sīkām morfoloģiskām pazīmēm. Diezgan grūti atšķirama arī no citām veronikām nezālienēs un tīrumos. Uzskatāmākās atšķirības pazīmes ir: apmatots (nevis kails) stublājs, olveidīgas lapas ar sekliem un strupiem zobiņiem (nevis zobojums regulārs, labi izšķirams vai mala gluda), lapas blāvas (nevis biezas, tumšzaļas), vainags zils (nevis balts ar zilām svītrām vai tumši zils), uz stublāja visas lapas vienādas (nevis galotnē seglapas atšķirīgas), lapas plātne nekad nav staraini vai plūksnaini šķelta, ziedkāts garš, augļu laikā nolīkst (nevis īss vai stāvs), pogaļa ar seklu jomu un īsu irbuļa palieku.
Rather rare. Mostly western part. Solitarily specimens and small groups in gardens, wasty places, fields and on roadsides.
Довольно редко. Преимущественно в западной части. Единичные экземпляры и небольшие группы на полях, в огородах, сорных местах и по обочинам дорог.
