Tāpat dažreiz lietotie latviskojumi dažām Argynnis (Fabriciana) sugām, kā kāpuri attīstās uz vijolītēm (Viola sp.) laboti no ""atraitnīšu" raibenis" uz "vijolīšu raibenis", jo faktiskās Viola sugas, uz kurām mīt šo tauriņu kāpuri, nav atraitnītes (šādu vijolīšu latviskojumu no pie mums sastopamajām dažreiz pielieto tikai Viola tricolor un Viola arvensis).
Raibeņu dzimtā ietilpst vidēji vai lieli tauriņi, kā spārnu plētums 24-80 mm ietvaros, visbiežāk ap 40-55 mm. Tie ir aktīvi dienas tauriņi, kas mūsu klimatā visbiežāk redzami dažādos atklātos un pusatklātos biotopos, kur pieaugušās sugas barojas ar nektāru. Priekškājas sarukušas, nav domātas staigāšanai. Snuķis labi attīstīts. Taustekļi vālesveidīgi, to garums sasniedz apmēram pusi no priekšspārna garuma. Spārni plati, trīsstūraini (pakaļspārni ieapaļāki), priekšspārnu mala nereti ar viļņainu malu vai jomainiem iegriezumiem. Samteņiem dažas dzīslas spārnos pie pamata ir paresninātas. Krāsojums un zīmējums ļoti dažāds, bieži spilgts un sastāvošs no kontrastējošām krāsām, daudzām sugām būtiski atšķirīgs spārnu virspusē un apakšpusē (sevišķi pakaļspārnos). Samteņu grupai (kam pieder arī brūnuļi, sīksamteņi un silsamteņi) krāsojumā brūnpelēka vai oranždzeltena pamatkrāsa, uz kuras izceļas acs veida plankumi.
Kāpuri grupās vai pa vienam, uz barības augiem dzīvo atklāti vai slēpti (gk. samteņu grupā). Samteņu grupā kāpuru barības augi parasti ir graudzāles, retāk - grīšļi. Raibeņu kāpuri barojas uz dažādiem augiem (lapojuma), uz ķermeņa bieži ir dažādi izaugumi.
Dažas sugas veic tālus pārlidojumus; no pie mums sastopamajām tādas ir no dienvidiem ielidojošās dadžu raibenis (Vanessa cardui) un admirālis jeb lielais nātru raibenis (Vanessa atalanta). Vairākām sugām mūsu klimatā ir divas paaudzes, un kopumā raibeņu dzimtas tauriņi pie mums redzami visu klimatiski piemēroto gada sezonu: no aprīļa līdz oktobra sākumam.
Pasaulē ap 6150 sugu dažādās klimata joslās un teritorijās. Latvijā 58 sugas.
