Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Viengadīgs, sīks vai neliels (ga 5-30 cm) vijolīšu dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs, pacils, parasti kails, bagātīgi zaro. Lapas olveidīgas vai eliptiskas (ga 0.8-5 cm, pl 0.4-2 cm), ar zobainu malu, smailu galu un ķīļveidīgu pamatu. Pielapes plūksnainas, to vidējā daiva gara (līdz 3-4 cm), lapveidīga. Ziedi pa vienam garos ziedkātos lapu žāklēs. Vainags divkrāsains: gaiši dzeltens un balts (ga 0.5-2 cm), mazliet garāks nekā kauss. Piesis līdz 0.4 cm garš. Nodala divas pasugas: V.a. ssp. arvensis un V.a. ssp. minima Gaud. V.a. ssp. minima raksturīgs vairāk vai mazāk apmatots stublājs, kas maz zaro. Ziedi sīkāki (ga līdz 1 cm), blāvi dzelteni. Latvijā pasugas parasti nenodala. Attēlā redzamais augs ir V.a. ssp. arvensis. Zied no aprīļa līdz oktobrim.
Izplatība:
Eiropā un Āzijā (neiekļaujot ziemeļu apvidus) plaši izplatīta suga. Kultivēta un naturalizējusies citos kontinentos.
Latvijā bieži visā valstī.
Biotopi:
Nelielas grupas sausās vietās ar skraju veģetāciju: skrajos priežu mežos, nezālienēs, izcirtumos, kāpās un dzelzceļu uzbērumos.
Īpašas norādes:
Ārstniecības augs.
Common. Small groups in dry, open habitats: sparse pine woodlands, gardens, forest clear-cuttings, dunes, wasty places and along railways.
Часто. Небольшие группы в сухих, открытых местообитаниях: сосновых редколесьях, огородах, дюнах, сорных местах, на лесных вырубках и вдоль железных дорог.
