Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Daudzgadīgs, vidējs (ga 10-45 cm) cūknātru dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs. Piezemes lapas kātainas, uz stublāja ar ļoti īsu kātu vai sēdošas (ga 5-15 cm, pl 1-3 cm), daudzkārt plūksnaini šķeltas, plūksnu mala zobaina. Lapas pamīšus visā stublāja garumā. Augšējās stublāja lapas pāriet trīsstaraini šķeltās seglapās. Ziedi dzelteni (ga 2-3 cm), blīvā galotnes vārpā, pa vienam seglapu žāklēs. Kauss plēvjains (ga 1-1.5 cm), ar īsiem, plati olveida zobiņiem. Vainags divlūpains. Auglis - iegarena pogaļa, kas mazliet garāka nekā kauss. Zied maija beigās un jūnija sākumā.
Izplatība:
Eirāzijas suga, galvenokārt stepju apvidos.
Latvijā pirms Pļaviņu HES izveidošanas bija sastopama Daugavas labā krasta terases pļavā pie Bēģēniem, kas bija vienīgā dabiskā sugas atradne Latvijā. Vienreiz XX gs. sākumā konstatēta kā adventīvs augs (ievazāta ar labības sēklām) Grobiņas apkaimē. Latvijai tuvākā zināmā pušķainās jāņeglītes atradne mūsdienās ir Gorodokas augstienē Baltkrievijā.
Biotopi:
Sausa pļava. Vairāki desmiti ziedošu eksemplāru. Atradne iznīcināta 1965.gadā, appludinot terasi hidroelektrostacijas ūdenskrātuves izveidošanas dēļ.
Īpašas norādes:
Ierakstīta Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā un Latvijas Sarkanajā grāmatā nulles kategorijā.
Extinct. The only habitat in the Daugava valley (dry terrace meadow) in central Latvia was overflooded in 1965 by hydro-electric power station water-body.
Исчезнувший вид. Единственное местонахождение на сухом лугу террасы к р.Даугава в центральной Латвии затоплено в 1965 году водами ГЭС.
