Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Viengadīgs, neliels vai vidējs (ga 20-80 cm) balandu dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs, zarains, kails, zaļš. Tikai jaunībā raksturīga miltaina apsarme, kas vēlāk izzūd. Zarojums stāvs, apakšējie zari var būt pacili. Lapas olveidīgi rombiskas, iegareni rombiskas vai iegarenas (ga 4-7 cm, pl 1-3.5 cm), mala attāli zobaina, gals sašaurināts. Ziedkopa stublāja un zaru galā, parasti bezlapaina vai lapu maz. Apziednis piecdaļīgs, šķautņains, cieši apņem augli. Augļapvalks blāvs, grumbuļains, cieši piekļauts pie sēklas. Sēklas melnas, spīdīgas, ar tīklveida skulpturējumu. Zied no jūlija līdz oktobrim.
Izplatība:
Eirāzijā un Ziemeļamerikā neregulāri izplatīta suga, visbiežāk Eiropas ziemeļu daļā.
Latvijā nereti visā teritorijā.
Biotopi:
Atsevišķi eksemplāri un grupas dārzos, tīrumos, ceļmalās un nezālienēs.
Īpašas norādes:
Ļoti līdzīga biežāk sastopamajai baltajai balandai (Ch. album). Atšķirama pēc auga zaļās krāsas (nevis augam vienmēr saglabājas miltaina apsarme). Arī sēklas zaļajai balandai ir salīdzinoši rievainākas.
Not rare. Solitarily specimens and groups in gardens, wasty places, fields and on roadsides.
Нередко. Единичные экземпляры и группы в огородах и сорных местах, на полях и по обочинам дорог.
