suņu vijolīte

Viola canina L. (syn. V. ericetorum Schrad. ex Hayne)

Viola canina L. attēls

latviski: suņu vijolīte

angliski: heath Dog-violet

vāciski: Hunds-Veilchen

zviedriski: ängsviol

igauniski: koerkannike

lietuviski: šuninė našlaitė

krieviski: фиалка собачья

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Viola canina L. karte
  • Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
  • Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augsĻoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
  • Ievazāts svešzemju augsIevazāts svešzemju augs
  • Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļāSvešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
  • Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidūSavrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
  • Iznīcināta vai izzudusi atradneIznīcināta vai izzudusi atradne
  • Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augsTikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
  • Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrāApšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā

Apraksts:

Daudzgadīgs, sīks (ga 5-15 cm) vijolīšu dzimtas lakstaugs. Augs kails, izpleties, no sakneņa atiet viens vai vairāki pacili stublāji. Augam ir tikai stublāja lapas. Lapas olveidīgas (ga 1-4 cm, pl 0.7-2.5 cm). Plātnes gals smails vai strups, mala zobaina, pamats sirdsveidīgs. Pielapes lineāras vai īlenveidīgas (ga 0.5-1.5 cm, pl 0.2-0.4 cm). Ziedi bez smaržas, violeti zili līdz zili (ga 0.7-1.5 cm), pieziedlapas ziedkāta augšdaļā. Irbuļa knābis ar kārpainiem vienšūnas matiņiem. Piesis zaļgans. Kauslapas smailas. Auglis - kaila pogaļa. Zied maijā, jūnijā.

Izplatība:

Eiropā sastopama suga.

Latvijā diezgan bieži visā teritorijā.

Biotopi:

Atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas skrajos mežos, krūmājos, mežmalās un pļavās. Raksturīga suga augu sabiedrībās smilšainās graudzāļu - sīkkrūmu pļavās: Cl. Nardo-Callunetea, O. Nardetalia.

Īpašas norādes:

Augam ir tikai stublāja (nevis stublāja un rozetes) lapas. Ļoti līdzīga kalnu vijolītei (V. montana), kam arī ir tikai stublāja lapas. Atšķirama pēc salīdzinoši pacilāka (nevis stāva) stublāja (šī nav droša pazīme), olveidīgas (nevis iegarenas vai iegareni olveidīgas) lapas plātnes formas, īsākām un šaurākām pielapēm (ne ap 2 cm garām un ap 0.5 cm platām), mazākiem ziediem.

Rather common. Solitarily specimens and groups in sparse forests and shrubs, at the forest edges and in meadows.

Довольно часто. Единичные экземпляры и группы в изреженных лесах и кустарниках, по опушкам лесов и на лугах.

Apskati citas sugas: