ziemeļu vairodzene

Androsace septentrionalis L.

Androsace septentrionalis L. attēls

latviski: ziemeļu vairodzene

angliski: northern Androsace

vāciski: Nördlicher Mannsschild

zviedru: grusviva

igauņu: harilik nõmmkann

lietuviešu: šiaurinė vyrskydė

krievu: проломник северный

Izplatība kartē

Androsace septentrionalis L. karte

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Androsace septentrionalis L. karte
  • Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
  • Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augsĻoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
  • Ievazāts svešzemju augsIevazāts svešzemju augs
  • Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļāSvešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
  • Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidūSavrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
  • Iznīcināta vai izzudusi atradneIznīcināta vai izzudusi atradne
  • Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augsTikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
  • Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrāApšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā

Apraksts:

Viengadīgs, sīks vai neliels (ga 5-30 cm) prīmulu dzimtas lakstaugs. Augs kails, retāk apmatots. Lapas rozetē, no eliptiskām līdz lancetiskām (ga 1-4 cm, pl 0.2-0.5 cm), sēdošas, bez kāta. Plātnes mala gluda vai ar dažiem zobiņiem augšdaļā, gals smails vai strups, pamats ķīļveida. Stublājs (ziednesis) viens vai tie vairāki (līdz 3), galotnē ziedu čemurs. Čemura stari (vienlaikus tie ir arī ziedkāti) izziedējušam augam daudzmaz vienāda garuma un vairākas reizes īsāki nekā stublājs līdz čemuram. Pie čemura pamata ir īsu pieziedlapu vīkals. Ziedi sīki. Kauss šķautņains, saaudzis, zvanveidīgs, galā pieczobains, zobiņi trīsstūrveida. Vainags (Ø ap 0.6 cm) saaudzis, mazliet garāks nekā kauss, balts, pie pamata ar dzeltenu plankumu. Auglis - pogaļa, kas mazliet pārsniedz kausu. Augļu laikā kauss puspavērts, vainags atlīkst sāņus. Zied maijā un jūnija sākumā.

Izplatība:

Mainīga izskata, plaši ziemeļu puslodē izplatīta suga: no arktiskajiem līdz mērenā klimata apgabaliem, kā arī kalnu rajonos. Nodala 2 pasugas.

Latvijā diezgan reti un nevienmērīgi, pārsvarā valsts centrālajā un austrumu daļā.

Biotopi:

Nelielas grupas dažādos smiltājos, svaigos ceļu un dzelzceļu uzbērumos, sausās un ar veģetāciju skraji segtās nezālienēs un atmatās.

Īpašas norādes:

Līdzīga pavedienu vairodzenei (A. filiformis). Atšķirama pēc sēdošām rozetes lapām (nevis lapas kātainas), čemura stari daudz īsāki nekā stublājs (nevis garākie stari sasniedz stublāja garumu), izziedējušam augam čemura stari daudzmaz vienādi (nevis acīm redzami dažāda garuma), vainags augļu laikā atlīkst sāņus (nevis paliek pie augļa). Skatīt arī ļoti reto garkausa vairodzeni (Androsace elongata), kā arī ievazātās Androsace maxima un A. raddeana.

Rather rare. Unequally: mostly central and eastern regions. Small groups in sandy places, on roadsides and along railways.

Довольно редко. Неравномерно: преимущественно центральная и восточная часть. Небольшие группы в песчаных местах, по обочинам дорог и вдоль железных дорог.

Līdzīgās sugas

  • Androsace elongata L. (garkausa vairodzene)

    2012.gadā Daugavpilī (Grīvā) sausā atmatu pļavā konstatēta garkausa vairodzene (Androsace elongata L.). Tā ir Eirāzijas suga galvenokārt stepes reģionos; kā uzskata - klimatiski vislabvēlīgākie apstākļi tai ir apgabalā no Ukrainas līdz Urāliem. Baltijas reģiona dienviddaļā ļoti rets augs, parasti dažādās sausās, nezāļainās augšanas vietās. Atradne Latvijā ir apvidū (t.i. - Daugavpils un apkaime), kur gan agrāk, gan pēdējā laikā visai nereti tiek atrasti Latvijai kopumā neraksturīgi stepes joslas augi, tomēr, tā kā atradne ir visai tālu no pamatizplatības reģioniem, ir grūti noteikt, vai augs šeit uzskatāms par vietējo, vai nejauši nesen ieceļojis piemērotā biotopā. Garkausa vairodzene ir sīks (ga 2-8 cm) lakstaugs, zied agri pavasarī (maijā, labvēlīgā gadā iespējams - jau aprīļa pašās beigās). Visumā tā atgādina ziemeļu vairodzeni, bet vainaglapas un auglis (pogaļa) ir manāmi īsāki nekā vainaglapas, bet kauss klāts ar zvaigžņmatiņiem. Līdzīgos biotopos sastopamajai ziemeļu vairodzenei gan vainags, gan auglis ir mazliet garāki nekā kauss, bet kauss ir kails. Parasti garkausa vairodzenei arī pieziedlapu vīkals pie čemura pamata ir salīdzinoši masīvāks, bet ziedkopa - izspūrušāka.

Apskati citas sugas: