Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Daudzgadīgs, vidējs (ga 15-50 cm) cūknātru dzimtas lakstaugs. Stublājs ļogans, kails vai skarbmatains, gulošs vai pacils, mezglos sakņojas, vismaz pie pamata četršķautņains. Lapas lineāri lancetiskas vai lineāras (ga 2-5 cm, pl 0.3-0.7 cm), uz stublāja sēdošas, pretējas. Plātnes mala gandrīz gluda vai attāli sekli zobaina, gals smails. Ziedi ļoti skrajos ķekaros lapu žāklēs. Ziedkāts ļoti garš. Kauss četrdaļīgs, daudz īsāks nekā vainags. Vainags (ga ap 0.5 cm) balts līdz gaišzils vai gaišsārts ar tumšākām dzīslām. Auglis - olveidīga pogaļa ar jomu galā un garu irbuļa palieku. Zied no jūnija līdz augustam.
Izplatība:
Eiropā, Rietumāzijā un dažviet Ziemeļāfrikā sastopama suga.
Latvijā nereti visā teritorijā.
Biotopi:
Parasti atsevišķi eksemplāri mitrās vai pārmitrās, skrajās vietās pļavu ieplakās, atmatās, uz aizaugošiem ceļiem, izžūstošās peļķēs un grāvjos, arī purvos.
Īpašas norādes:
Vienīgā pārmitru augteņu veronika Latvijā ar tik šaurām lapām un skraju ziedu ķekaru.
Not rare. Usually solitarily specimens in wet and moist habitats with a sparse cover of vegetation: in meadows, on forest roads, in ditches and mires.
Нередко. Обычно единичные экземпляры на влажных и мокрых местообитаниях с незадерненной растительностью: на лугах, зарастающих лесных дорогах, в канавах и на болотах.
