Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Daudzgadīgs, sīks (ga 5-15 cm) orhideju dzimtas lakstaugs. Viss augs zaļgans. Saknenis īss, ložņājošs, ar garām saknēm. Stublājs slaids, stāvs, kails. Stublāja apakšējā daļā divas pretējas sirdsveidīgas lapas (ga, pl 1-3 cm) ar labi redzamām piecām dzīslām. Lapas uz stublāja sēdošas, atstāv horizontāli, to virspuse tumšzaļa, spīdīga, apakšpuse blāvi zaļa. Ziedi sīki (Ø 0.5 cm), paskrajā ķekarā (ga 3-6 cm) stublāja galotnē. Ķekarā parasti 4-10 ziedi ar zaļgandzeltenu apziedni, lūpa aptuveni trīsreiz garāka nekā citas apziedņa lapas, galā dziļi šķelta 2 smailās, lēverainās daļās. Lūpas garums līdz 0.5 cm, nereti tā ar sārtu vai brūnu tonējumu. Pieziedlapas sīkas. Pieša nav. Auglis - gandrīz lodveidīga pogaļa (ga 0.3-0.5 cm). Zied no maija beigām līdz jūlijam.
Izplatība:
Pola tuvumā ziemeļu un kalnu apvidos Eiropā, Āzijā un Ziemeļamerikā izplatīta suga.
Latvijā retumis visā valstī.
Biotopi:
Atsevišķi eksemplāri pārmitros vai mēreni mitros egļu un priežu (retāk pūkainā bērza) mežos. Aug gan ēnainās, gan atklātās vietās, arī uz ciņiem. Izzūd nosusināšanas dēļ. Suga sastopama vietās ar skraju veģetāciju, nespēj konkurēt ar lakstaugiem, kas veido blīvu zelmeni. Raksturīga suga augu sabiedrībās mēreni mitros un pārmitros skujkoku mežos: Cl. Vaccinio-Piceetea, All. Vaccinio-Piceion.
Īpašas norādes:
Ierakstīta Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā un Latvijas Sarkanajā grāmatā 3.kategorijā.
Rather rare. Solitarily specimens in wet and moderately moist coniferous and mixed forests.
Изредка. Единичные экземпляры в мокрых и умеренно влажных хвойных и смешанных лесах.
