Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Daudzgadīgs, neliels vai vidējs (ga 15-75 cm) cūknātru dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs, skraji apmatots. Lapas pretējas, sēdošas. Lapas plātne olveidīga (ga 3-6 cm, pl 1-2.5 cm), mala zāģzobaina, apakšpusē skraji apmatota. Lapas pamats sirdsveidīgs. Ziedi blīvos un pretējos ķekaros (ga līdz 15 cm) pa 2 (reti 4) augšējo lapu žāklēs. Seglapas nelielas, apmēram ziedkāta garumā. Vainags plats (pl 1-1.5 cm), vainaglapas īsi smailas, zilas, ar tumšākām dzīslām. Kauslapas piecas, apmatotas. Auglis - kaila pogaļa ar seklu jomu, irbuļa palieka mazliet pārsniedz jomu. Zied jūnijā un jūlijā.
Izplatība:
Plaši Eiropā, neiekļaujot kontinenta ziemeļu un rietumu daļu.
Latvijā nereti, tomēr nevienmērīgi. Biežāk upju ielejās un valsts austrumdaļā.
Biotopi:
Parasti grupas sausās pļavās, upju krastu terasēs un granšainās pauguru nogāzēs.
Īpašas norādes:
Nedaudz līdzīga birztalas veronikai (V. chamaedrys). Atšķirama pēc blīvas (ne skrajas) ziedkopas, kauslapas 5 (nevis 4), vainaglapas īsi smailas (nevis ieapaļas).
Not rare, but unequally distributed. Locally common (river valleys, eastern part). Groups on riverbanks and hillslopes, in dry meadows.
Нередко, но неравномерно. Местами часто (речные долины, восточная часть). Группы по береговым склонам рек и холмам, на сухих лугах.
