tīruma veronika

Veronica arvensis L.

Veronica arvensis L. attēls

latviski: tīruma veronika

angliski: wall Speedwell

vāciski: Feld-Ehrenpreis

zviedru: fältveronika

igauņu: põldmailane

lietuviešu: dirvinė veronika

krievu: вероника полевая

  • veronica-arvensis-l
  • veronica-arvensis-l-B

Izplatība kartē

Veronica arvensis L. karte

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Veronica arvensis L. karte
  • Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
  • Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augsĻoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
  • Ievazāts svešzemju augsIevazāts svešzemju augs
  • Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļāSvešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
  • Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidūSavrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
  • Iznīcināta vai izzudusi atradneIznīcināta vai izzudusi atradne
  • Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augsTikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
  • Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrāApšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā

Apraksts:

Viengadīgs, sīks vai neliels (ga 5-25 cm) cūknātru dzimtas lakstaugs. Stublājs pacils vai stāvs, klāts ar atstāvošiem matiņiem, bagātīgi zaro. Lapas uz stublāja pretējas, apakšējās ar ļoti īsu kātu, plātne olveidīga (ga 0.5-2 cm, pl 0.4-1.5 cm), mala strupi zāģzobaina, gals strups. Apakšējo lapu pamats sekli sirdsveidīgs. Augšējās lapas pakāpeniski pāriet iegarenās vai lancetiskās seglapās ar gludu malu un parasti 1-2 zobiņiem katrā pusē seglapas pamata tuvumā. Ziedi pa vienam augšējo seglapu žāklēs. Ziedkāts īss (ga ap 0.1 cm), īsāks nekā kauss. Kauss (ga 0.3-0.45 cm) klāts ar dziedzermatiņiem, četrdaļīgs, divas no kauslapām lielākas. Vainags gaišzils, mazliet īsāks vai tikpat garš (ga 0.2-0.3 cm), cik kauss. Vainaga apakšējā daiva šaurāka nekā pārējās. Augšējā daiva parasti visplatākā. Augļu laikā ziedkopa pagarinās un kļūst skraja. Auglis - otrādi sirdsveidīga pogaļa (ga 0.3-0.4 cm), īsāka nekā kauss, apmatota. Pogaļas joma dziļa, irbuļa palieka jomas garumā. Zied no maija līdz septembrim.

Izplatība:

Sākotnēji Eiropā, Ziemeļāfrikā un Rietumāzijā sastopama suga. Mūsdienās kā nezāle plaši ieviesusies visā pasaulē.

Latvijā bieži visā teritorijā.

Biotopi:

Atsevišķi eksemplāri un dažāda lieluma grupas aug dārzos, tīrumos, nezālienēs, ceļmalās, retāk sausos mežos.

Īpašas norādes:

Ne viegli atšķirama suga. Līdzīga dažām citām (pārsvarā retām) veronikām sausās nezālienēs un tīrumos. Atšķirama pēc apmatota (nevis kaila) stublāja. Uzskatāma pazīme ir jūtami atšķirīgās stublāja lapas un seglapas (nevis vienādas vai ļoti līdzīgas), stublāja lapu mala nav gluda, vainags gaišzils (nevis tumšzils vai gandrīz balts ar zilu dzīslojumu), visas lapas veselas (nav staraini vai plūksnaini šķeltas), lapas pamats sekli sirdsveidīgs (nevis ķīļveidīgs), divas no kauslapām lielākas (nevis visas vienādas), pogaļas irbuļa palieka apmēram jomas garumā (nevis ļoti īsa vai manāmi garāka nekā joma). Ziedkāts ap 1 mm, ļoti īss (ne garāks).

Common. Solitarily specimens and groups in gardens, wasty places, fields and on roadsides.

Часто. Единичные экземпляры и группы на полях, в огородах, сорных местах и по обочинам дорог.

Apskati citas sugas: