Dilēna veronika

Veronica dillenii Crantz

Veronica dillenii Crantz attēls

latviski: Dilēna veronika

angliski:

vāciski: Dillenius-Ehrenpreis

zviedriski: hedveronika

igauniski: nõmm-mailane

lietuviski: storalapė veronika

krieviski: вероника Дилления

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Veronica dillenii Crantz karte
  • Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
  • Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augsĻoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
  • Ievazāts svešzemju augsIevazāts svešzemju augs
  • Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļāSvešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
  • Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidūSavrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
  • Iznīcināta vai izzudusi atradneIznīcināta vai izzudusi atradne
  • Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augsTikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
  • Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrāApšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā

Apraksts:

ru dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs, vienkāršs vai zaro maz, apmatots ar vienkāršiem matiņiem un dziedzermatiņiem. Lapas nespodri zaļas, diezgan biezas, gandrīz kailas (ga 0.5-2 cm, pl 0.4-0.9 cm). Lapas stublāja apakšdaļā un vidū plūksnaini šķeltas vai dalītas 5-7 daļās, augšējās lapas veselas. Visas lapas sēdošas vai pašas apakšējās ar īsu kātu. Ziedu ķekars stublāja vai zaru galā blīvs, nav acīm redzami nodalīts no stublāja. Ziedu seglapas līdzīgas stublāja lapām, garākas nekā ziedkāts. Kauslapas klātas ar dziedzermatiņiem. Vainags tumši zils (pl 0.4-0.5 cm). Auglis - pogaļa ar seklu jomu un garu (ga līdz 0.15 cm) irbuļa palieku, kas tālu pārsniedz jomu. Katrā pogaļas cirknī 9-13 sēklas. Zied maijā un jūnijā.

Izplatība:

Eiropas vidus un austrumu daļā un dažviet Āzijā sastopama suga.

Latvijā ļoti reti, ziemeļos no sugas vienlaidu areāla.

Biotopi:

Nelielas grupas sausās, smilšainās vietās tīrumos, ceļmalās, gar dzelzceļiem.

Īpašas norādes:

Citām veronikām, kas neveido acīm redzamu ķekarveida ziedkopu, līdzīga suga. Nodalot sugas, kam ir tikai veselas lapas, bet nav izteikti dalītu (šķeltu) lapu, līdzīgo sugu skaitā atliek ļoti retā trejlapu (V. triphyllos) un bieži sastopamā pavasara veronika (V. verna). Sevišķi līdzīga ir pavasara veronika ziedēšanas sākumā (bez augļiem).
No trejlapu veronikas atšķirama pēc īsāka nekā seglapas garums ziedkāta (nevis ziedkāts garāks), salīdzinoši platāka vainaga, arī lapu šķēlums parasti ir vairāk nekā trīsdaļīgs.
No pavasara veronikas atšķirama pēc tumšziliem (nevis gaišziliem) ziediem, garākas irbuļa paliekas pogaļai, sēklu skaits pogaļā 9-13 (nevis 6-8), salīdzinoši biezākām lapām.

Very rare. Groups in sandy places in fields, on roadsides and along railways.

Очень редко. Группы в песчаных местах на полях, по обочинам дорог и вдоль железных дорог.

Apskati citas sugas: