parastais deviņvīruspēks

Verbascum thapsus L.

Verbascum thapsus L. attēls

latviski: parastais deviņvīruspēks

angliski: great Mullein

vāciski: Kleinblütige Königskerze

zviedru: kungsljus

igauņu: üheksavägine

lietuviešu: smulkiažiedė tūbė

krievu: коровяк обыкновенный

  • verbascum-thapsus-l
  • verbascum-thapsus-l-B

Izplatība kartē

Verbascum thapsus L. karte

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Verbascum thapsus L. karte
  • Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
  • Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augsĻoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
  • Ievazāts svešzemju augsIevazāts svešzemju augs
  • Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļāSvešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
  • Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidūSavrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
  • Iznīcināta vai izzudusi atradneIznīcināta vai izzudusi atradne
  • Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augsTikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
  • Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrāApšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā

Apraksts:

Divgadīgs, vidējs vai liels (ga 60-150 cm) cūknātru dzimtas lakstaugs. Mietsakne dziļa, spēcīga. Stublājs stāvs, nezarots, blīvi apmatots. Reti pie ziedkopas pamata mēdz būt 2-4 īsi un strupi zari (zarojums šai sugai ir netipiska pazīme). Lapas divējādas: piezemes lapas rozetē, otrādi olveidīgas (ga 15-30 cm, pl 5-10 cm), pie pamata sašaurinātas īsā kātā, gals strups, mala strupi zobaina. Stublāja lapas blīvi pamīšus, no olveidīgām līdz lancetiskām, sēdošas un nolaidenas. Visas lapas abpusēji blīvi klātas ar zarainiem matiņiem, kas kopumā augam piešķir tūbainu izskatu. Ziedi pušķos pa 2-7 blīvā ķekarā stublāja galā. Kauslapas un vainaglapas pa 5. Vainags dzeltens (pl 1.5-2.5 cm), parasti apakšējā vainaglapa mazliet lielāka nekā pārējās. Divas priekšējās zieda putekšņlapas garākas, to kātiņš kails. Divu īsāko (aizmugurējo) putekšņlapu kātiņš klāts ar baltiem, 2-3 mm gariem matiņiem. Auglis - ieapaļa (ga ap 0.7 cm) pogaļa. Zied jūlijā un augustā.

Izplatība:

Mainīga izskata suga Eiropā un Rietumāzijā. Ieviests Amerikā.

Latvijā nereti visā teritorijā, tomēr nevienmērīgi (rets mežainos un pārmitros apvidos). Visizplatītākā ģints suga Latvijā.

Biotopi:

Atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas smilšainās, granšainās vietās atmatās, ceļmalās, uzbērumos, upju krastu nogāzēs un sausās mežmalās.

Īpašas norādes:

Atšķirībā no dārzbēgļa vai ievazātā blīvziedu deviņvīruspēka (V. densiflorum) ziedkopa nezaro, lapas vairāk vai mazāk piekļautas pie stublāja (nevis manāmi atstāv), ziedi daudz sīkāki (nevis ar 3.5-5.5 cm platu vainagu), vainaglapu mala gluda (ne sīkjomaina), uz īsāko putekšņlapu kātiņiem matiņi 2-3 mm (ne 3.5-5 mm) gari.

Infrequent. Solitarily specimens and sparse groups in dry, open habitats: on hillslopes, roadsides, fallow-lands, in gravel pits.

Нечасто. Единичные экземпляры и изреженные группы в сухих, открытых местообитаниях: по склонам холмов и обочинам дорог, на залежах и в песчано-гравийных карьерах.

Apskati citas sugas: