Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Daudzgadīgs, zems (ga 5-10 cm) lūpziežu dzimtas lakstaugs ar ložņājošu, koksnainu stublāju. Veido velēnveida audzi. Stublājs ieapaļš, visapkārt apmatots. Lapas eliptiskas vai šauri lāpstveidīgas (ga 0.5-1.2 cm, pl 0.1-0.3 cm), gandrīz sēdošas, mala gluda, gals strups. Ziedošie dzinumi stāvi vai pacili. Ziedi galviņveida ziedkopā zara galā. Seglapas un kauslapas ar violetu nokrāsu. Kauss divlūpains (ga 0.3-0.4 cm), apmatots. Vainags sārti violets (ga 0.6-0.8 cm), augšlūpa stāva. Apakšlūpas daivas pretskatā veido savstarpēji gandrīz taisnu leņķi. Saberzējot ziedkopu, jūtama aromātiska smarža. Auglis - tumšbrūns riekstiņš skaldauglī. Zied no jūnija līdz augustam.
Izplatība:
Plaši Eirāzijā sastopama suga. Ieviests Ziemeļamerikā.
Latvijā bieži visā teritorijā.
Biotopi:
Veido blīvas, monodominantas un klājeniskas audzes sausās pļavās, pakalnos, priežu mežos, kāpās un gar dzelzceļiem. Raksturīga suga aizaugošu smiltāju augu sabiedrībās: Cl. Sedo-Scleranthetea, O. Festuco-Sedetalia.
Īpašas norādes:
Ārstniecības augs. Līdzīgs lielajam mārsilam (T. ovatus). Atšķirams pēc ieapaļa stublāja (nevis stublājs acīm redzami četršķautņains), stublājs visapkārt apmatots (nevis tikai uz šķautnēm), lapas eliptiskas vai šauri lāpstveidīgas (nevis olveidīgas vai plati eliptiskas), ziedkopa galviņveida (nevis olveidīga vai iegarena).
Common. Groups in dry meadows, on hillsides, in dry pine forests and dunes.
Часто. Группы на сухих лугах, по склонам холмов, в сухих сосновых лесах и дюнах.
