Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Daudzgadīgs, vidēja lieluma (ga 20-70 cm) lūpziežu dzimtas lakstaugs. Saknenis koksnains, no tā atiet ložņājoši dzinumi. Stublājs diezgan stīvs, stāvs, iesārts, klāts ar dziedzermatiņiem un augšdaļā zaro. Lapas iegareni olveidīgas (ga 2-4 cm, pl 1-2.5 cm), kāts īss, plātnes mala gluda vai rantaina, gals parasti smails. Ir nelielas, sēdošas un lapām ļoti līdzīgas pielapes. Ziedkopa plaša un blīva, atrodas stublāja un zaru galā, tai kopumā vairoga apveids. Ziedi sīki. Kauss īss, zvanveidīgs, apmatots. Vainags (ga 0.5-0.7 cm) sārti violets, ar stāvu augšlūpu un aptuveni vienādām apakšlūpas daivām. Putekšņlapas pārsniedz vainagu. Auglis - pelēku, gludu, ieapaļu riekstiņu skaldauglis. Zied no jūnija līdz septembrim.
Izplatība:
Mainīga izskata, plaši Eirāzijā sastopama suga.
Latvijā bieži visā teritorijā.
Biotopi:
Skrajas vai blīvas grupās sausās pļavās, mežmalās, upju krastu nogāzēs, ceļu un dzelzceļu malās. Raksturīga suga sausu mežmalu, pauguru un krastu nogāžu augu sabiedrībās: Cl. Trifolio-Geranietea sanguinei.
Īpašas norādes:
Ārstniecības augs. No citiem lūpziežiem diezgan viegli atšķirama pēc sīkajiem ziediem saliktā vairogveida galotnes ziedkopā un stīvā, iesārtā stublāja.
Common. Groups in dry meadows, at the forest edges and on roadsides.
Часто. Группы на сухих лугах, по опушкам лесов и обочинам дорог.
