Apraksts:
Daudzgadīgs, neliels vai vidējs (ga 10-50 cm) lūpziežu dzimtas lakstaugs. Augu saberzējot, jūtama specifiska ķiploku smaka. Pie stublāja pamata ir ložņājoši dzinumi. Stublājs stāvs, neizteikti četršķautņains, apmatots, parasti vienkāršs. Nereti stublājs un lapas ar violetu nokrāsu. Lapas iegarenas (ga 2-5 cm, pl 0.5-1.5 cm), sēdošas, pretējas. Plātnes mala lielzobaina, gals strups. Ziedi nelieli (ga ap 0.8 cm), attālos pušķos pa 2-4 augšējo lapu žāklēs. Kauss parasti ar violetu nokrāsu, apmatots, galā ar lancetiskiem zobiņiem. Vainags divlūpains, sārts. Apakšlūpa jūtami lielāka un platāka, trīsdaivaina, vidējā daiva ieapaļa, uz tās parasti nav ne punktu, ne svītru. Auglis - grumbuļains riekstiņš skaldauglī. Zied no jūlija līdz septembrim.
Izplatība:
Eiropā, neiekļaujot ziemeļu apvidus, un dažviet Āzijā sastopama suga.
Latvijā reta un ļoti nevienmērīgi sastopama suga, galvenokārt Zemgales līdzenumā.
Biotopi:
Nelielas grupas periodiski pārmitros upju krastos un pieupes krūmājos.
Īpašas norādes:
Saberzējot jūtama raksturīga ķiploku smaka. No ozollapu embotiņa (T. chamaedrys), ko Latvijā uzskata par izzudušu sugu, atšķirams pēc iegarenām, sēdošām (ne olveidīgām, kātainām) stublāja lapām. Ziedi attālos pušķos augšējo lapu jeb seglapu žāklēs (nevis blīvā galotnes ziedkopā).
Ierakstīts Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā un Latvijas Sarkanajā grāmatā 1.kategorijā.
Rare. Unequally distributed. Mostly in the Zemgale Plain. Small groups on wet riverbanks and in the riverine scrub.
Редко и неравномерно. Преимущественно на Земгальской равнине. Небольшие группы по влажным берегам рек и в прибрежных кустарниках.