ķiploku embotiņš

Teucrium scordium L.

Teucrium scordium L. attēls

latviski: ķiploku embotiņš

angliski: water Germander

vāciski: Lauch-Gamander

zviedriski: lökgamander

igauniski: vinav tarinõges

lietuviski: raudonžiedis berutis

krieviski: дубровник чесночный

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Teucrium scordium L. karte
  • Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
  • Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augsĻoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
  • Ievazāts svešzemju augsIevazāts svešzemju augs
  • Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļāSvešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
  • Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidūSavrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
  • Iznīcināta vai izzudusi atradneIznīcināta vai izzudusi atradne
  • Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augsTikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
  • Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrāApšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā

Apraksts:

Daudzgadīgs, neliels vai vidējs (ga 10-50 cm) lūpziežu dzimtas lakstaugs. Augu saberzējot, jūtama specifiska ķiploku smaka. Pie stublāja pamata ir ložņājoši dzinumi. Stublājs stāvs, neizteikti četršķautņains, apmatots, parasti vienkāršs. Nereti stublājs un lapas ar violetu nokrāsu. Lapas iegarenas (ga 2-5 cm, pl 0.5-1.5 cm), sēdošas, pretējas. Plātnes mala lielzobaina, gals strups. Ziedi nelieli (ga ap 0.8 cm), attālos pušķos pa 2-4 augšējo lapu žāklēs. Kauss parasti ar violetu nokrāsu, apmatots, galā ar lancetiskiem zobiņiem. Vainags divlūpains, sārts. Apakšlūpa jūtami lielāka un platāka, trīsdaivaina, vidējā daiva ieapaļa, uz tās parasti nav ne punktu, ne svītru. Auglis - grumbuļains riekstiņš skaldauglī. Zied no jūlija līdz septembrim.

Izplatība:

Eiropā, neiekļaujot ziemeļu apvidus, un dažviet Āzijā sastopama suga.

Latvijā reta un ļoti nevienmērīgi sastopama suga, galvenokārt Zemgales līdzenumā.

Biotopi:

Nelielas grupas periodiski pārmitros upju krastos un pieupes krūmājos.

Īpašas norādes:

Saberzējot jūtama raksturīga ķiploku smaka. No ozollapu embotiņa (T. chamaedrys), ko Latvijā uzskata par izzudušu sugu, atšķirams pēc iegarenām, sēdošām (ne olveidīgām, kātainām) stublāja lapām. Ziedi attālos pušķos augšējo lapu jeb seglapu žāklēs (nevis blīvā galotnes ziedkopā).

Ierakstīts Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā un Latvijas Sarkanajā grāmatā 1.kategorijā.

Rare. Unequally distributed. Mostly in the Zemgale Plain. Small groups on wet riverbanks and in the riverine scrub.

Редко и неравномерно. Преимущественно на Земгальской равнине. Небольшие группы по влажным берегам рек и в прибрежных кустарниках.

Apskati citas sugas: