Apraksts:
Daudzgadīgs, vidēja lieluma (ga 15-50 cm) neļķu dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs, vienkāršs vai zaro augšdaļā, stublājs un lapas ar matiņiem. Lapas lineāri lāpstveidīgas vai lineāras (kopā ar kātu ga 2.5-7 cm, pl 0.2-0.8 cm), lapas pamats izstiepti sašaurināts un pāreja kātā nemanāma. Uz stublāja lapu pāri attālu. Ziedi sīki, iegarenā, parasti ļoti blīvā ziedkopā stublāja vai zaru galā. Parasti sastopami divmāju augi ar nodalītiem putekšņlapu un augļlapu ziediem. Ziedi zaļgandzelteni, pušķos pa 5-12, vainaglapas veselas, ļoti šauras. Vainaglapas nadziņš ausains, platāks nekā plātne. Kauslapas saaugušas īsā stobriņā, dzīslojums nav izšķirams, īsākas nekā vainaglapas. Putekšņlapas pārsniedz vainagu. Auglis - iegarena pogaļa (ga 0.3-0.5 cm) ar atstāvošiem zobiņiem. Zied jūlijā, augustā.
Izplatība:
Austrumeiropas suga.
Latvijā reti, tikai piejūras posmā no valsts robežas ar Lietuvu līdz Ventspilij. Suga Latvijā sasniedz areāla ZR robežu.
Biotopi:
Dažāda lieluma skrajas grupas piejūras smiltājos, parasti priekškāpā un starpkāpu ieplakās.
Īpašas norādes:
Ļoti līdzīga ausainajai plaukšķenei (S. otites), kam tāpat raksturīgas šauras, bet veselas (nevis šķeltas vai dalītas) vainaglapas. Abu sugu izplatība Latvijā ir ģeogrāfiski labi nodalīta; sīkziedu plaukšķene sastopama Kurzemes piejūrā, bet ausainā plaukšķene - valsts DA un centrālajā daļā. Sīkziedu plaukšķene atšķirama arī pēc blīvi apmatota (nevis kaila) stublāja un lapām, ziedi zaļgandzelteni (nevis dzeltenbalti); sugu mainības dēļ pēdējā no minētajām nav droša atšķirības pazīme. Sīkziedu plaukšķenes ziedkopa parasti ir manāmi blīvāka un iegarena apveida (nevis piramidāla) ziedkopas ļoti īso zaru dēļ.
Ierakstīta Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā un Latvijas Sarkanajā grāmatā 2.kategorijā.
Rare. Only SWW part at the sea. Sparse groups in coastal dunes.
Редко. Только ЮЗЗ часть у моря. Изреженные группы в приморских дюнах.