tīruma šerardija

Sherardia arvensis L.

Sherardia arvensis L. attēls

latviski: tīruma šerardija

angliski: field Madder

vāciski: Ackerröte

zviedru: åkermadd

igauņu: madarik

lietuviešu: dirvinė šerardija

krievu: жерардия полевая

  • sherardia-arvensis-l
  • sherardia-arvensis-l-B

Izplatība kartē

Sherardia arvensis L. karte

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Sherardia arvensis L. karte
  • Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
  • Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augsĻoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
  • Ievazāts svešzemju augsIevazāts svešzemju augs
  • Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļāSvešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
  • Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidūSavrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
  • Iznīcināta vai izzudusi atradneIznīcināta vai izzudusi atradne
  • Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augsTikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
  • Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrāApšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā

Apraksts:

Viengadīgs, sīks vai neliels (ga 5-30 cm) rubiju dzimtas lakstaugs. Sakne vārpstveida. Stublājs gulošs vai pacils, ļoti zarains, sarmatains, raupjš, četršķautņains. Lapas uz stublāja mieturos pa 4 (augšējās pa 6), no otrādi olveidīgām līdz lāpstveidīgām vai lancetiskām (ga 1-2.5 cm, pl 0.3-0.8 cm). Plātnes mala raupja, skarbmataina, gals dzeloņsmails, lapas sēdošas. Ziedi galviņveida ķekaros, pie ziedkopas pamata ir saaugušas vīkala lapas. Kauss ļoti īss, sešzobains, saglabājas pie augļa. Kausa zobiņi smaili. Vainags gaiši violets (ga ap 0.5 cm), četrdaļīgs, piltuvveida. Stobriņš garš, tālu pārsniedz kausu. Auglis - divu riekstiņu skaldauglis. Zied jūnijā un jūlijā.

Izplatība:

Vidusjūras reģiona suga. Kā sējumu nezāle plaši izplatījusies Eiropā un mērenā klimata joslā citos kontinentos, tomēr pēdējā laikā ķimizācijas dēļ strauji izzūd vai daudzviet jau izzudusi tīrumu nezāle.

Latvijā ļoti reti, pēdējā laikā tiek uzskatīta par izzudušu nezāli. Atrasta pārsvarā Kurzemē un Rīgas apkaimē. Latvija atrodas ZA no sugas vienlaidu areāla.

Biotopi:

Atsevišķi eksemplāri sējumos un ceļmalās.

Īpašas norādes:

Līdzīga dažām madarām (Galium spp.) un miešķiem (Asperula spp.). Ziedu laikā viegli atšķirama pēc gaiši violetiem ziediem (citām rubiju dzimtas sugām Latvijā ziedi ir balti, dzelteni vai dzeltenzaļi). Augļu laikā atšķirama pēc sešzobaina kausa (citām dzimtas sugām kausa zobiņi nav tik manāmi).

Very rare. Very likely, already extinct. Rather old records mostly from the western part and environs of Riga. Solitarily specimens in crop fields, on roadsides.

Очень редко. Возможно, уже исчезнувший вид. Довольно старые данные преимущественно из западной части и окрестностей Риги. Единичные экземпляры на зерновых полях и по обочинам дорог.

Apskati citas sugas: