Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Mūžzaļš ēriku dzimtas puskrūms. Stublājs koksnains, ložņājošs. Zari pacili, virs zemes paceļas 5-15 cm. Augs klājeniski un blīvi nosedz lielu platību. Lapas uz zariem pamīšus, otrādi olveida (ga 1-2 cm, pl 0.3-0.8 cm), ādainas, spīdīgas, mala gluda, gals noapaļots. Plati pokālveida ziedi (ga 0.5-0.7 cm) zaru galos. Vainaglapas saaugušas, gaiši sārtas vai gandrīz baltas, tāpat kā kauslapas - pa 5. Putekšņlapām divi ragveida izaugumi - pa vienam pie katra putekšnīcas cirkņa. Auglis - ieapaļi saplacināts, miltains ogveida kaulenis (Ø 0.6-0.8 cm), gatavs sarkans, parasti ar 5 sēklām. Zied maijā un jūnijā.
Izplatība:
Sastopama Eirāzijā un Ziemeļamerikā.
Latvijā diezgan bieži visā teritorijā.
Biotopi:
Sausi priežu meži, atklāti un smilšaini pauguri, īpaši piejūrā. Piemērotās augtenēs veido vairākus kvadrātmetrus lielas klājeniskas audzes. Raksturīga suga sausu priežu mežu augu sabiedrībās: Cl. Vaccinio-Piceetea, All. Dicrano-Pinion.
Īpašas norādes:
Ārstniecības augs.
Rather common. Carpet-like growths in dry pine forests and on sandy hillsides.
Довольно часто. Плотные, настильные группы в сухих сосновых лесах и по песчаным склонам холмов.
