Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Daudzgadīgs, liels (ga 70-150 cm) skarblapju dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs, zarains, klāts ar dzelonīšiem un atskabargainiem matiņiem. Parasti veido nelielu ceru ar vairākiem stublājiem. Lapas olveidīgas vai lancetiskas (ga 7-14 cm, pl 3-5 cm), mala gluda, gals smails, lapas nav nolaidenas. Ziedi nokareni, daudzos rituļos zaru un stublāja galā. Kauss dziļi šķelts, apmatots. Vainags pokālveidīgs (ga 1.5-2 cm), ziedēšanas sākumā sārti violets, vēlāk zils, vismaz 3 reizes garāks nekā kauss. Auglis - kārpains riekstiņš skaldauglī. Zied jūnijā, jūlijā.
Izplatība:
Rietumāzijā apvidū starp Melno un Kaspijas jūru savvaļā sastopama suga.
Latvijā ieviesta un kultivēta, vietām pārgājusi savvaļā. Sastopama retumis.
Biotopi:
Grupas ceļmalās, nezālienēs, parku un mājvietu tuvumā.
Īpašas norādes:
Līdzīga ārstniecības tauksaknei (S. officinale), bet atšķirama pēc tā, ka lapas nav (nevis ir) nolaidenas, riekstiņš kārpains (nevis trīsšķautņains un melni spīdīgs), ziedi zili (nevis ar sārtu vai violeti sārtu nokrāsu).
Sastopams arī skarbās un ārstniecības tauksaknes hibrīds: S. x upplandicum Nyman (S. asperum x S. officinale).
Rather rare. Escape from cultivation. Groups on roadsides, in wasty places, at old parks and buildings.
Культивируемый вид. Изредка дичает. Группы по обочинам дорог, в окрестностях старых парков и жилья.
