baltā madara

Galium album Mill.

Galium album Mill. attēls

latviski: baltā madara

angliski: upright Hedge-bedstraw

vāciski: Weißes Labkraut

zviedru: stormåra

igauņu: valge madar

lietuviešu: statusis lipikas

krievu: подмаренник белый

  • galium-album-mill
  • galium-album-mill-B

Izplatība kartē

Galium album Mill. karte

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Galium album Mill. karte
  • Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
  • Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augsĻoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
  • Ievazāts svešzemju augsIevazāts svešzemju augs
  • Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļāSvešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
  • Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidūSavrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
  • Iznīcināta vai izzudusi atradneIznīcināta vai izzudusi atradne
  • Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augsTikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
  • Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrāApšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā

Apraksts:

Daudzgadīgs, vidējs vai liels (ga 30-110 cm) rubiju dzimtas lakstaugs. Stublājs pacils vai stāvs, četršķautņains, gluds un zaro. Zari stāvi. Virs posmu savienojuma vietām ir balts uzbiezinājums. Lapas neīstā mieturī pa 6 vai 8, dzīsla viena, gals dzeloņsmails, mala cietmataina. Plātnes apveids no iegarena līdz šauri lancetiskam (ga 2-3.5 cm, pl 0.3-0.6 cm), lapas visplatākās apmēram vidusdaļā, lapas mala nereti ieritināta. Ziedi blīvās, skarveidīgās ziedkopās stublāja un zaru galā. Kopumā blīvajai ziedkopai piramidāls apveids. Ziedkāti īsi. Vainags četrdaļīgs, balts, vainaga daļas (ga ap 0.4 cm) gari nosmailotas. Auglis - tumšbrūns, sīks (ga ap 0.1-0.15 cm), kails riekstiņš divu riekstiņu skaldauglī. Zied no jūnija beigām līdz septembrim.

Izplatība:

Plaši Eirāzijā sastopama suga (plašā nozīmē). Daudzviet ieviesusies ārpus sākotnējā areāla.

Latvijā ļoti bieži visā teritorijā.

Biotopi:

Dažāda lieluma grupas pļavās, krūmājos, mežos un nezālienēs. Raksturīga suga augu sabiedrībās mēreni sausās pļavās: Cl. Molinio-Arrhenatheretea, O. Arrhenatheretalia.

Īpašas norādes:

Savstarpēji baltā un mīkstā madara ir ļoti līdzīgas, taču no pārējām madarām atšķiramas viegli. Uzmanība jāpievērš 6-8 (ne 4) lapām neīstā mieturī, baltam uzbiezinājumam virs posmu savienojuma vietas, piramidālai ziedkopai un kailiem, sīkiem augļiem.
Veido Latvijā reti sastopamu hibrīdu ar īsto madaru - Pomerānijas madaru (G. x pomeranicum Retz., syn. G. album x G. verum).

Very common (G. album). Groups in meadows, shrubs, forests and wasty places. Another closely related species (G. mollugo s.str.) is rather rare; occurs in forests and shrubs.

Повсеместный вид (G. album). Группы на лугах, в лесах, кустарниках и сорных местах. Другой близкий вид (G. mollugo s.str.) встречается изредка в лесах и кустарниках.

Līdzīgās sugas

  • Galium mollugo L. s.str. (mīkstā madara)

    Ļoti līdzīga ir daudz retākā, mežos un krūmājos sastopamā mīkstā madara (Galium mollugo L. s.str.). Daži autori balto un mīksto madaru aplūko kā G. mollugo divas pasugas. Raksturīgākās atšķirības ir: atstāvoši zari, skraja ziedkopa, virs posmu savienojuma balta uzbiezinājuma nav vai tas maz izteikts, ziedkāti gari, apmēram divreiz garāki nekā zieda diametrs.

  • Galium pumilum Murray (pundurmadara)

    XX gs. sākumā Mīlgrāvja mežā Rīgā ievākta pundurmadara (Galium pumilum Murray); tā XX gadsimta beigās atrasta arī uz dzelzceļa valsts dienvidaustrumos. Daži autori pundurmadaras grupā apvieno vairākas sistemātiski tuvas sugas vai pasugas, kā pamatareāls Eiropā ir rietumos un dienvidrietumos no Latvijas. Pēc kopējā areāla pundurmadara Latvijā ir autohtona suga ar savrupām no pamatareāla atradnēm. Tas ir daudzgadīgs lakstaugs ar stāvu vai pacilu (ga 15-35 cm), gludu un apaļu, zarainu stublāju. Stublāja lapas neīstā mieturī pa 8(9), lancetiskas (ga ap 1.5 cm), ar smailu galu. Ziedi dihāzijos zaru galos. Vainags balts, četrdaļīgs (pl 0.2-0.3 cm), daivas smailas. Riekstiņi skaldauglī sīki, iegareni (ga apmēram 0.1-0.15 cm), klāti ar kārpveidīgiem vienšūnas matiņiem jeb papillām vai gandrīz gludi. Zied jūnijā un jūlijā. Meklējama sausās augtenēs.

Apskati citas sugas: