šķēplapu ķiverene

Scutellaria hastifolia L.

Scutellaria hastifolia L. attēls
  • šķēplapu ķiverene attēls
  • šķēplapu ķiverene attēls

latviski: šķēplapu ķiverene

angliski: Norfolk Skullcap

vāciski: Spießblättriges Helmkraut

zviedriski: toppfrossört

igauniski: odalehine tihashein

lietuviski: iečialapė kalpokė

krieviski: шлемник копьелистный

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Scutellaria hastifolia L. karte
  • Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
  • Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augsĻoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
  • Ievazāts svešzemju augsIevazāts svešzemju augs
  • Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļāSvešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
  • Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidūSavrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
  • Iznīcināta vai izzudusi atradneIznīcināta vai izzudusi atradne
  • Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augsTikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
  • Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrāApšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā

Apraksts:

Daudzgadīgs, neliels (ga 10-40 cm) lūpziežu dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs vai pacils, maz zaro, parasti apmatots. Lapas iegareni olveidīgas (ga 1.5-3.5 cm, pl 0.5-1.5 cm), plātnes mala vesela, tikai pie pamata 1-2 strupi zobiņi. Plātne klāta ar īsiem matiņiem, pamats šķēpveida. Ziedi stublāja galotnē blīvā ķekarā. Kauss ar violetu nokrāsu, kāts ar dziedzermatiņiem, augšdaļā ar izcilni. Vainags zili violets, stobriņš garš, iekšpusē matiņu gredzens, apakšlūpa pie pamata gaišāka. Auglis - tumšbrūns riekstiņš skaldauglī. Zied no jūnija līdz augustam.

Izplatība:

Sastopama Eiropā un Rietumsibīrijā.

Latvijā ļoti reti, sasniedz areāla ZA robežu.

Biotopi:

Droši zināma atradne tikai valsts galējos dienvidrietumos, kur nelielas grupas aug Sventājas krastos un palienē. Arī citur Baltijas reģionā suga sastopama galvenokārt upju ielejās un jūras piekrastē.

Īpašas norādes:

Līdzīga bruņu ķiverenei (S. galericulata). Atšķirama pēc ziedu ķekara stublāja galotnē (nevis ziedi lapu žāklēs izklaidu, sākot no stublāja vidus), lapas pamats šķēpveida (nevis sirdsveida), lapas mala vesela (ne attāli zobaina), kauss ar dziedzermatiņiem (nevis ar vienkāršiem matiņiem vai kails).

Ierakstīta Latvijas Sarkanajā grāmatā 1.kategorijā.

Very rare. Evidently known only from south-westernmost Latvia. Small groups on the river bank and floodplain.

Очень редко. Достоверные местонахождения только в крайней юго-западной части. Небольшие группы по берегам и на пойме реки.

Apskati citas sugas: