pavedienu vairodzene

Androsace filiformis Retz.

Androsace filiformis Retz. attēls
  • pavedienu vairodzene attēls
  • pavedienu vairodzene attēls

latviski: pavedienu vairodzene

angliski:

vāciski:

zviedriski: trådviva

igauniski: muda-nõmmkann

lietuviski: laiboji vyrskydė

krieviski: проломник нитевидный

Androsace filiformis Retz. karte
Apzīmējumu skaidrojums

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Androsace filiformis Retz. karte
  • Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
  • Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augsĻoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
  • Ievazāts svešzemju augsIevazāts svešzemju augs
  • Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļāSvešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
  • Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidūSavrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
  • Iznīcināta vai izzudusi atradneIznīcināta vai izzudusi atradne
  • Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augsTikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
  • Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrāApšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā

Apraksts:

Viengadīgs, sīks vai neliels (ga 5-35 cm) prīmulu dzimtas lakstaugs. Augs kails, retāk skraji apmatots. Lapas rozetē, eliptiskas vai lāpstveidīgas (ga 1-3 cm, pl 0.3-1 cm), pakāpeniski sašaurinātas platā kātā, kā garums tuvs plātnes garumam. Plātnes mala gluda, gals strups, pamats plati ķīļveidīgs. Stublājs (ziednesis) viens vai vairāki (līdz 3). Stublāja galā ziedu čemurs. Čemura stari (vienlaikus tie ir arī ziedkāti) izziedējušam augam ļoti dažāda garuma. Garākie stari aptuveni tikpat gari, cik stublājs līdz čemuram. Pie čemura pamata ir īsu pieziedlapu vīkals. Ziedi sīki. Kauss saaudzis, cilindrisks, galā šķelts, pieczobains. Vainags (Ø ap 0.4 cm) saaudzis, balts, pie pamata ar blāvi dzeltenīgu plankumu, mazliet garāks nekā kauss. Auglis - pogaļa, kas mazliet pārsniedz kausu. Augļu laikā kauss puspavērts, vainags paliek pie augļa. Zied jūnijā.

Izplatība:

Eirāzijas ziemeļdaļā ļoti salveidīgi izplatīta, reta suga. Izolētas atradnes arī Ziemeļamerikas rietumu daļas kalnu rajonos.

Latvijā reti, tikai centrālajā un DA daļā. Sugas genofonds Latvijā koncentrēts nelielā apvidū, ko iezīmē nosacīta līnija Tīnūži - Skrīveri, jo īpaši posmā Krape - Skrīveri.

Biotopi:

Atsevišķi eksemplāri un dažāda blīvuma (arī monodominantas) grupas uz periodiski pārmitrām, smilšainām vai ļoti skraji apaugušām mežu stigām, maz brauktiem ceļiem un mežu laucēs. Parasti minētās augšanas vietas ir gāršās un slapjajās gāršās.

Īpašas norādes:

Līdzīga ziemeļu vairodzenei (A. septentrionalis). Atšķirama pēc kātainām rozetes lapām (nevis sēdošām, bez kāta), čemura stari izziedējušam augam acīm redzami nevienāda garuma (nevis aptuveni vienādi), garākie no stariem aptuveni stublāja garumā (nevis vairākkārt īsāki), vainags augļu laikā paliek pie augļa (nevis atlīkst). Skatīt arī ļoti retās, ievazātās Androsace maxima un A. raddeana.

Ierakstīta Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā un Latvijas Sarkanajā grāmatā 2.kategorijā.

Rare. Very unequally: only in central and south-eastern part. Solitarily specimens and groups on moist, sandy forest roads, in clearings with a sparse cover of vegetation.

Редко. Очень неравномерно: только в центральной и юго-восточной части. Единичные экземпляры и группы на влажных, песчаных лесных дорогах, на лесных полянах с незадерненной растительностью.

Līdzīgās sugas

  • Androsace maxima L. (milzu vairodzene)

    XX gs. sākumā Latvijā konstatētas vēl divas ievazātas vairodzenes: divreiz uz dzelzceļa Rīgā milzu vairodzene (Androsace maxima L.), bet vienreiz tīrumā Dolessalā Rades vairodzene (Androsace raddeana Sommier et Levier). Milzu vairodzene (A. maxima) sastopama Eiropas centrālajā, rietumu un dienvidaustrumu daļā. Daži autori tās sastāvā iekļauj arī līdzīgo, plaši Āzijā sastopamo A. turczaninovii Freyn (to aplūkojot tikai kā milzu vairodzenes varietāti). Pamatareālā milzu vairodzene aug smilšainās vietās, kaļķainās atmatās un sausās pļavās. Viengadīgs, sīks (ga 3-15 cm) prīmulu dzimtas lakstaugs, apmatots ar gariem, atstāvošiem matiņiem, augšdaļā arī dziedzermatains. Lapas rozetē, eliptiskas (ga 2-5 cm, pl 0.4-1.5 cm), pamats pakāpeniski sašaurināts platā kātveida daļā. Lapas mala sīkzobaina, zobojums (īpaši galā) diezgan smails. Ziedi čemurā 1-4 bezlapainu ziednešu galā. Čemurā ziedu skaits neliels (parasti 5-10). Salīdzinājumā ar Latvijā sastopamajām vietējām vairodzenēm milzu vairodzenei raksturīgs ļoti lielu (ga 0.5-1 cm), iegareni olveidīgu vai lancetisku pieziedlapu vīkals. Pieziedlapu mala gandrīz gluda, pieziedlapu garums apmēram viena trešdaļa vai puse no ziedkāta garuma. Kauss (ga 0.5-0.6 cm) apmatots, šķelts, kausa zobiņi lancetiski. Vainags (pl 0.7-0.9 cm) balts, ar dzeltenīgu plankumu pie pamata. Vainaga daivas smailas, trīsstūrainas (Latvijā sastopamo vietējo vairodzeņu vainaga daivas galā ir vairāk vai mazāk noapaļotas). Auglis - šķautņaina pogaļa. Zied maijā un jūnijā.

  • Androsace raddeana Sommier et Levier (Rades vairodzene)

    Dolessalā konstatētā Rades vairodzene (A. raddeana) ir Kaukāza endēms, pamatareālā sastopama augstkalnu joslā (augstāk nekā 2.5 km; sausās, akmeņainās alpīnajās pļavās). Tās atrašana Latvijā smilšainā tīrumā ir ļoti neparasta (pieņemot, ka suga noteikta pareizi). Rades vairodzene ir divgadīgs, sīks (ga 2-6 cm) prīmulu dzimtas lakstaugs. Lapas pabiezas, gandrīz kailas, lineāras, galā mazliet platākas, smailzobainas. Ziedneši klāti ar žuburainiem, mīkstiem matiņiem. No lapu rozetes atiet 1-4 pacili ziedneši ar parasti 2-5 ziediem čemurā. Bieži vismaz daži ziedneši reducēti, un ziedu čemurs atiet tieši no rozetes. Ziedkāti resni, lokveidīgi stāvi. Pie čemura pamata ir šauri lancetisku (ga 0.4-0.6 cm) pieziedlapu vīkals. Kauss šķautņains, kails, šķelts, zobiņi trīsstūraini olveidīgi. Vainags (pl 0.5-0.7 cm) mazliet garāks nekā kauss, balts vai iesārts. Auglis - šķautņaina pogaļa.

Apskati citas sugas: